– Tas ir tas, par ko bērnībā un agrā jaunībā sapņoju – ka varētu rakstīt vai nodarboties ar teātri kā pamatdarbu. Neesam briesmīgi bagāti, bet nevaram arī sūdzēties, ka nevarētu izdzīvot. Man pēdējais laiks ir bijis labs. Kad bijām ar Alisi divatā, pirms satikos ar Jāni, bija kritiskāki brīži, bet arī nebija tā, ka nebūtu ko ēst. 11

ILZE VĪTOLA
0:00, 31. decembris 2014
Ziņas Kultūra
– Mani biedē, ka mūsu sabiedrība iet konservatīvajā virzienā un domā – sievietes varēs piespiest dzemdēt, rādot madonnām līdzīgas būtnes un rīkojot pretabortu kampaņas, kas vaino sievietes. Tas ir ceļš atpakaļ. Tāpēc arī manas izrādes nosaukums ir “Trauki”, jo bieži vien sievieti uzlūko kā trauku, kam jāiznēsā turpinājums. Šajā darbā gribu izpētīt jomas, kur jau no bērnības pret meiteni ir attieksme, ka primāri viņa ir funkcija – tev ir ļoti svarīgi neapsaldēt olnīcas, tu būsi māte. Tiek uzsvērta viņas trauka funkcija. Un dažreiz tas notiek, pirms viņai ir stāstīts, ka tu esi cilvēks, tev ir dažādas izvēles. Jā, tev ir palaimējies, ka tev ir reproduktīvā funkcija, bet tā ir viena no tavām iespējām. Tu vari izvēlēties arī veidot karjeru vai iet klosterī. Primāri esi cilvēks, nevis dzimums, – saka Inga. Papildu vērienu šīm pārdomām piešķir bērna gaidīšanas laiks. Inga stāsta, ka, sākot gatavot izrādi, nav bijusi stāvoklī. Bet tad tā laime un svētība notikusi. Viņa nospēlēs pirmizrādi un pēc tam šo lomu spēlēs aktrise Inga Tropa.

Kā pārslēdzos no dzejas uz dramaturģiju? Nepārslēdzos. Šobrīd esmu dramaturģijā, teātrī. Šomēnes iznāks mana bērnu dzejoļu grāmata “Vai otrā grupa mani dzird?”. Tā tapusi piecu gadu laikā un pabeigta tieši tagad, – stāsta Inga.

Reklāma
Reklāma

***

Viņi nopērk gultu

Viņi nopērk gultu,

paklājs vairs nav labs,

hipijlaiki garām,

mamma žāvājas,

guļ pa četrām reizēm,

ēd, kad pamostas,

neved mani ritenī,

skaļi nebauro,

mani apķer stipri,

slapji sabučo.

Viņi nopērk gultu,

veļas mašīnu,

sauc, lai parunātos,

es jau saprotu.

Viņi nopērk gultu,

tad nu tas ir skaidrs.

Kāds būs kaut kad klāt,

sarkanmatains, baiss,

brēks un kājas svaidīs,

ies pa gaisu paps.

Viņi nopērk gultu,

paklājs vairs nav labs.

Kurš tad būs te galvenais,

lai man paskaidro,

lai tad nāk un apšauba,

mani izaicina,

pierāda, ka labāk prot,

labāk visu zina.

Ieradīsies, atņems man

mammas mīļumu,

omes dotos petšopus,

tēta padomus.

Tomēr es no rītiem

mammu apskauju,

tuk tuk, saku vēderam

un to bučoju.

Nu jau sāku gaidīt,

kad būs beidzot klāt,

lai mēs varam kopā

gultā palēkāt.

– Mani biedē, ka mūsu sabiedrība iet konservatīvajā virzienā un domā – sievietes varēs piespiest dzemdēt, rādot madonnām līdzīgas būtnes un rīkojot pretabortu kampaņas, kas vaino sievietes. Tas ir ceļš atpakaļ. Tāpēc arī manas izrādes nosaukums ir “Trauki”, jo bieži vien sievieti uzlūko kā trauku, kam jāiznēsā turpinājums. Šajā darbā gribu izpētīt jomas, kur jau no bērnības pret meiteni ir attieksme, ka primāri viņa ir funkcija – tev ir ļoti svarīgi neapsaldēt olnīcas, tu būsi māte. Tiek uzsvērta viņas trauka funkcija. Un dažreiz tas notiek, pirms viņai ir stāstīts, ka tu esi cilvēks, tev ir dažādas izvēles. Jā, tev ir palaimējies, ka tev ir reproduktīvā funkcija, bet tā ir viena no tavām iespējām. Tu vari izvēlēties arī veidot karjeru vai iet klosterī. Primāri esi cilvēks, nevis dzimums, – saka Inga. Papildu vērienu šīm pārdomām piešķir bērna gaidīšanas laiks. Inga stāsta, ka, sākot gatavot izrādi, nav bijusi stāvoklī. Bet tad tā laime un svētība notikusi. Viņa nospēlēs pirmizrādi un pēc tam šo lomu spēlēs aktrise Inga Tropa.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.