Vai sieviete valdīs pār ASV un pasauli 9
Demokrātu partijas konvents Filadelfijā oficiāli izvirzījis bijušo ASV valsts sekretāri 68 gadus veco Hilariju Klintoni par ASV prezidenta amata kandidāti no šīs partijas – vēsturisks mirklis, jo vēl nekad neviena no lielajām ASV partijām nav virzījusi sievieti valsts vadītāja amatam. Grandiozā sapulce otrdienas vakarā arī atklāja, ka Demokrātu partija nav vienota. Pāri visam klājas aizdomas par Krievijas specdienestu mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanu iznākumu.
Demokrātu pārstāvju pilnsapulce Filadelfijas multifunkcionālajā arēnā “Wells Fargo Center” ar aptuveni 20 tūkstošu cilvēku ietilpību izvērtās emocionālā pasākumā, kurā vēlētāji un politiķi slaucīja aizkustinājuma asaras. Tagad noteikti ir skaidrs, ka cīņā par ASV prezidenta posteni šā gada 8. novembrī spēkosies demokrāte Hilarija Klintone un republikānis, miljardieris Donalds Tramps.
Partijas iekšējā cīņā Klintone otrdien saņēma 2821 delegāta balsi, kas bija vairāk, nekā uzvarai minimāli nepieciešamās 2382 balsis. Viņas konkurents starp demokrātiem Vērmontas štata senators Bērnijs Sanderss turpretim savāca 1865 balsis. Reizē ar balsojumu par Klintoni atbalstu ieguvis arī viņas izvēlētais viceprezidenta amata kandidāts Virdžīnijas štata senators Timotijs Keins.
Uzzinot rezultātu, Sanderss aicināja savus atbalstītājus vēlēšanās balsot par Klintoni, jo “viņai jākļūst par nākamo ASV prezidentu”. Tomēr daži desmiti neapmierinātāko Sandersa piekritēju Filadelfijas konventā sarīkoja protesta akciju, pametot sanāksmes zāli, apsēžoties preses paviljonā uz grīdas un skandējot dažādus lozungus. Piemēram: “Tā nav demokrātija!” Dienu iepriekš konventa atklāšanā šī pati dumpinieciskā daļa bija saukusi, ka Klintonei “jāiet cietumā”. Protestētāji tādējādi centās uzsvērt, ka Sandersa un Klintones sacensība nav noritējusi gluži vienlīdzīgos apstākļos.
Brīdi pēc Klintones nominēšanas vārdu emocionālai un personīgās pieredzes pilnai uzrunai ņēma viņas dzīvesbiedrs, eksprezidents Bils Klintons. Viņš aicināja klātesošos balsot par Hilariju, “jo viņa nekad nepadodas, kad kļūst smagi”. Klintons cildināja dzīvesbiedri kā cilvēku, kurš nekad nesamierinās ar status quo stāvokli un ir labākā pārmaiņu īstenotāja, kādu viņš jebkad saticis.
Savukārt Klintona kundze noslēdza demokrātu konventa otro dienu ar videovēstījumu, uzsverot vēsturisko faktu, ka viņai nu dota iespēja kļūt par pirmo sievieti prezidenti ASV vēsturē, tēlaini izsakoties, “šajos stikla griestos ir parādījusies plaisa”. “Un, ja te vēl ir kādas mazas meitenes, kas neguļ, bet skatās, es gribētu teikt: es varu kļūt par pirmo sievieti prezidenti, bet viena no jums būs nākamā,” bilda kandidāte.
Priekšvēlēšanu cīņas norit laikā, kad FIB izmeklē versiju par Krievijas specdienestu hakeru darbošanos, tiem iegūstot informāciju no Demokrātu partijas Nacionālās komitejas locekļu savstarpējās e-pasta sarakstes. Vēlāk kompromitējošā daļa tika noplūdināta vietnei “WikiLeaks”. Šī sarakste atklāja, ka sākotnējā priekšvēlēšanu cīņas procesā partijas iekšienē meklētas iespējas, kā atbalstīt Klintoni un mazināt viņas sāncenša Sandersa izredzes. Nav šaubu, ka noplūdes organizētāju galvenais mērķis bija mest ēnu uz Klintoni. Krievijai viņa šķiet nevēlamāks kandidāts par ekscentrisko republikāni Trampu, turklāt kompromitējošie materiāli vājinātu Demokrātu partiju. Var uzskatīt, ka, ņemot vērā Sandersa piekritēju neapmierinātību un to, ka pēc skandāla 24. jūlijā no amata atkāpās partijas priekšsēdētāja Debija Vasermane-Šulca, plāns daļēji izdevies. Jāatzīmē, ka hakeru rokās nonāca arī datubāze, ko demokrāti bija savākuši par savu galveno pretinieku Trampu.
Kad aizdomas par Krievijas iespējamajiem centieniem ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanu gaitu Demokrātu partijas elektroniskā pasta uzlaušanas ceļā lūdza komentēt Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam, ministrs sev raksturīgajā stilā paziņoja, ka nekomentēs, jo nevēlas “lietot vārdu, kas sastāv no četriem burtiem”. Arī prezidenta Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs pilnībā noliedzis jebkādu Maskavas saistību. Tostarp amerikāņi uz to raugās nopietni. Zināms, ka ASV valsts sekretārs Džons Kerijs atklāti uzdevis šo jautājumu sarunās ar Lavrovu. Tāpat ASV prezidents Baraks Obama, otrdien intervijā telekanālam NBC, taujāts, vai Krievija varētu censties ietekmēt 8. novembra vēlēšanu iznākumu, atbildēja: “Viss ir iespējams.” Līdzīgi izvairīgu atbildi viņš sniedza uz jautājumu, vai Maskavai varētu būt kāda saistība ar Demokrātu partijas Nacionālās komitejas elektroniskā pasta uzlaušanu: “Mums ir zināms, ka krievi uzlauž mūsu sistēmas, turklāt ne tikai valdības struktūru, bet arī privātās.” Pēc ASV vadītāja novērojumiem, Krievija daudz labvēlīgāk izturas pret Trampa kandidatūru nekā pret Klintoni: “Tramps ne vienu reizi vien ir teicis, ka sajūsminās par Vladimiru Putinu.” Arī Hilarija Klintone agrāk izteikusies: “Ja Tramps uzvarēs, Kremlī būs svētki.” Jāatzīmē, ka Filadelfijā pieņemta arī Demokrātu partijas priekšvēlēšanu platforma. Cita starpā tajā pausts pilnīgs atbalsts un aizsardzība “mūsu NATO sabiedrotajiem” Eiropā un solīts “atturēt Krievijas agresiju”: “Krievija piedalās destabilizējošā rīcībā pie savām robežām, pārkāpjot Ukrainas suverenitāti un mēģinot atjaunot savas interešu sfēras, kas kaitē amerikāņu interesēm.”
