Vai Sibiu “desmit baušļi” tiks ievēroti 0
Rumānija, kura iestājās Eiropas Savienībā 2007. gadā, tagad noslēdz savu pirmo prezidentūru ES Padomē. Bukareste visumā veiksmīgi tika galā ar katrai prezidējošajai valstij saistošo prasību veikt uzticētos pienākumus “kā godīgam un neitrālam starpniekam”.
Šaubas un virzība
Pērn šajā sakarā pastāvēja zināmas šaubas, ko neslēpa arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, kurš gan neapstrīdēja valsts organizatoriskās spējas, bet bažījās par Rumānijā esošo iekšpolitisko spriedzi. Vai pat īstu konfrontāciju: no vienas puses – valdošā Sociāldemokrātiskā partija (PSD) ar tās visvareno vadītāju Liviu Dragnea, no otras – opozīcijas spēki, valsts prezidents Klauss Johanniss, pilsoniskā sabiedrība un Pretkorupcijas direktorāta virsprokurore Laura Kodruca Keveši, kuru valdība pagājušajā vasarā piespieda atstāt amatu. Viņa kļuva par Eiropas Parlamenta atbalstīto kandidāti jaunveidotās Eiropas prokuratūras (jāsāk darbība 2020. gadā) vadīšanai, taču Eiropadome vēlas izraudzīties konsensam atbilstošāku personu, tāpēc jautājums joprojām ir darba kārtībā. Nav mitējusies arī asā politiskā pretstāve Rumānijā, kur Eiropas Parlamenta vēlēšanās vairākumu ieguva opozīcijas partijas un referendumā tika noraidītas PSD rosinātās, bet Eiropas Komisijas kritizētās tiesu sistēmas reformas, un Dragnea saņēma reālu cietumsodu pēc kārtējā notiesājošā sprieduma, tomēr valdība 18. jūnijā pārvarēja neuzticības balsojumu nacionālajā parlamentā.
Uz šī fona Rumānijas prezidentūras vadmotīvs – “Kohēzija, kopīga Eiropas vērtība” – varētu šķist mazliet divdomīgs, taču valsts iekšējās problēmas neiespaidoja plānoto pasākumu norisi. To ietekmēja citi apstākļi.
Bukarestes veiksmīgā starpniecība izpaudās, piemēram, gāzes direktīvas grozījumu pieņemšanā, lai arī to pamatā bija Francijas visai negaidītais atbalsts pretstatā Vācijas centieniem komisijas jau 2017. gadā ierosinātos grozījumus novilcināt, lai nerastos grūtības gāzes vada “Nord Stream 2” izbūvē. Rezultātā tapa kompromiss: padomē apstiprinātie noteikumi, kas regulē ES iekšējo gāzes tirgu, tiek attiecināti “arī uz cauruļvadiem uz trešajām valstīm un no tām”, taču “paredz iespēju pieņemt atkāpes esošajiem cauruļvadiem un atbrīvojumus attiecībā uz jauniem cauruļvadiem”.
Par ekonomiski nozīmīgāko faktu varētu būt dēvējama ES un Japānas brīvās tirdzniecības līguma stāšanās spēkā 1. februārī. Tas ir ES vēsturē apjomīgākais šāda veida darījums, kas aptver sešus simtus miljonu cilvēku valstīs, kuras rada trešdaļu no pasaules kopprodukta. Bet līgums iegūst sevišķu nozīmi ASV un Ķīnas ekonomiskā kara draudu apstākļos.
Breksita un vēlēšanu ēnā
Eiropas kalendārā iekļautā daudzmaz sakārtotā breksita procesa beigu vietā nācās saskarties ar tā haotisku turpinājumu. Apvienotās Karalistes parlaments trīs reizes atteicās apstiprināt valdības galvas Terēzas Mejas un Briseles panākto vienošanos. (Galvenais strīdu ābols joprojām ir Ziemeļīrijas robeža.) Meja pildīja solījumu, ka šādā gadījumā atstās amatu, un 7. jūnijā oficiāli iesniedza atkāpšanās vēstuli. Favorīts ir Boriss Džonsons, bet viņa uzvara partijas biedru iekšējā balsojumā nesola eiropiešiem neko labu. Pastāv krietni liela iespēja, ka 31. oktobrī paredzētais breksits notiks bez vienošanās. Londona varētu, piemēram, nolemt nemaksāt Eiropas Savienībai tā dēvēto izstāšanās rēķinu. Tas savukārt radīs papildu sarežģījumus, tostarp ES daudzgadu budžeta jeb daudzgadu finanšu shēmas (2021–2027) izstrādē.
Tomēr nav ļaunuma bez labuma. “Kad eiropieši redz, ko breksits nozīmē praksē, arī viņi izdara secinājumus,” sacīja Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks maija beigās, kad Eiropas vadītāji apsprieda parlamenta vēlēšanu rezultātus. Viņaprāt, tā bijusi kā vakcīna pret propagandu un viltus ziņām.
Kiberdrošības jomā ES 17. maijā pieņēma jaunus noteikumus, kas nosaka sankcijas kiberuzbrucējiem – arī aizliegumu iebraukt ES dalībvalstīs un tajās esošo bankas kontu arestu.
Desmit saistības
Bet neatkarīgi no tā, ciktāl Eiropas Savienību skarošie, kā mēdz teikt, izaicinājumi tiek vai netiek ekspluatēti politiski savtīgos nolūkos, pašiem eiropiešiem vien būs jāstājas tiem pretī. Tāpēc svarīgi atcerēties ES neformālo samitu Sibiu 9. maijā, kurš bija Rumānijas prezidentūras sava veida vizītkarte vai emocionāla kulminācija. Šajā sanāksmē aizsākās ES Padomes jauno pamatnostādņu (EU Strategic Agenda 2019–2024) izstrāde.
Pasaules politiskās situācijas un kaut kādā mērā arī Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātu neparedzamība lika Eiropas vadītājiem pieņemt Sibiu deklarāciju ar desmit saistībām, ko politikas apskatnieki iedēvēja par “desmit baušļiem” šo saistību simboliskā rakstura dēļ.
20. jūnijā Eiropadome jau oficiāli noteica stratēģiskās programmas galvenās prioritātes – aizsargāt pilsoņus un brīvības, attīstīt spēcīgu un dzīvīgu ekonomikas bāzi, veidot klimatneitrālu, zaļu, taisnīgu un sociālu Eiropu, kā arī veicināt Eiropas intereses un vērtības globālajā arēnā.
Paplašināšanās
Sibiu deklarācijā “Eiropas perspektīva” ir attiecināta arī uz citām Eiropas valstīm. Dalību ES, vismaz teorētiski, par savu mērķi uzskata ne vien tagadējās kandidātvalstis, bet arī trīs no sešām Austrumu partnerības valstīm – Moldova, Ukraina un Gruzija, kuras noslēgušas ar ES asociācijas līgumus. Taču paplašināšanās tēma vienmēr izraisījusi karstas debates. Partnervalstu intereses ir ļoti atšķirīgas – netrūkst ne klajas konfrontācijas, kā Armēnijas un Azerbaidžānas gadījumā, ne arī cita veida domstarpību, piemēram, Viļņas un Minskas strīds par Lietuvas pierobežā Baltkrievijā būvēto Astravjecas atomelektrostaciju.
Maija vidū Briselē partnerības desmitgadei veltīto pasākumu izskaņā dalībnieki nespēja vienoties par kopīgu gala deklarāciju (Baku un Erevānas mūžīgo pretrunu dēļ), tāpēc galvenais dokuments šī notikuma sakarā bija ārlietu ministru sanāksmes vadītājas ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni paziņojums. Ieturēts visai optimistiskā tonī, kā jau tādās reizēs pieņemts, liekot uzsvaru uz sasniegto vīzu režīma liberalizācijā, ekonomiskajā sadarbībā, pilsoniskās sabiedrības un jaunatnes kontaktu veidošanā un pārējās jomās. Svarīgākais tomēr ir “izveidot Austrumu partnerības programmu laikposmam pēc 2020. gada, nodrošinot, ka kopā mēs joprojām būsim stiprāki”.
UZZIŅA
Desmit saistības Sibiu deklarācijā
Aizstāvēsim viengabalainu Eiropu – no austrumiem līdz rietumiem, no ziemeļiem līdz dienvidiem
Būsim vienoti un rīkosimies plecu pie pleca
Vienmēr meklēsim kopīgus risinājumus
Turpināsim aizstāvēt savu dzīvesveidu, demokrātiju un tiesiskumu
Strādāsim tur, kur tas visvairāk vajadzīgs, Eiropa joprojām būs liela svarīgās lietās
Pieturēsimies pie taisnīguma principa
Atradīsim mūsu vērienīgajiem mērķiem piemērotus līdzekļus
Nosargāsim nākotni nākamajām Eiropas iedzīvotāju paaudzēm
Aizsargāsim savus iedzīvotājus un saglabāsim viņu drošību
Eiropa būs atbildīga pasaules līdere
