Padošanās teroristiem 1
Igaunija un Lietuva par mazākas Šengenas iespēju Baltijā izsakās tikpat atturīgi kā Latvija, plašāk nekomentējot. Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass lakoniski paudis, ka uz Šengenu ir spiediens. Savukārt sāpīgi un nopietni šos Nīderlandes ministra izteikumus uztvēris Polijas Eiropas lietu ministrs Konrāds Šimanskis, sakot, ka Polija nevēlas, lai šī spriedze ES iekšienē tiktu izmantota kā iegansts, lai apturētu vai ierobežotu Šengenas zonu. Eiropas Komisija medijiem Briselē apliecināja, ka nav saņemts oficiāls piedāvājums apsvērt mini Šengenas iespēju.
“Tā būtu pirmā pazīme kapitulācijai teroristu priekšā,” tā ikvienas sarunas, kurās pieminēta Šengenas zonas ierobežošana vai mainīšana tamdēļ, ka situācija ir grūti kontrolējama un aug bažas, ka līdz ar bēgļiem Eiropā ienāk arī cilvēki ar ļauniem nodomiem, kuri vēlāk var pārvietoties visā ES teritorijā, komentē Briseles Brīvās universitātes profesors Joahims Koops un piebilst, “protams, ka vienmēr ir vieglāk kontrolēt robežas, līdz ar to kontrabandu, ieroču ceļus un, iespējams, arī izsekot teroristiem, bet vai tiešām ir vērts maksāt tādu cenu? Un pat tad, ja aizvērsiet visas pasaules robežas, tik un tā redzēsiet teroristu uzbrukumus. Paraugieties uz ASV – arī tur notiek šīs lietas, par spīti tam, ka ASV ir viena no visā pasaulē stingrākajām un pamatīgākajām robežu kontrolēm.”
Eksperts uzskata, ka tā vietā, lai slēgtu Šengenas zonu, dalībvalstīm būtu aktīvāk jāapmainās ar slepeno dienestu informāciju un personu datiem un bez panikas, jāizsver, kas līdz šim trūcis un devis iespēju jauniem cilvēkiem kļūt par džihādistu vervētāju upuriem.
