Gata Šļūkas zīmējums

Arī valstiskā audzināšana un lojalitāte 10


Labojot Izglītības likumu, Saeima nolēma, ka valdībai būs jānosaka valstiskās audzināšanas vadlīnijas, kā arī jāreglamentē valsts simbolu – karoga, himnas un ģerboņa – izmantošana. Ministriem būs arī jānorāda, kādi pasākumi skolās rīkojami par godu valsts svētkiem. Šie norādījumi attieksies arī uz privātajām skolām.

Reklāma
Reklāma
Mājas
Ideālais banānu uzglabāšanas veids – tie nekļūs melni nedēļām ilgi
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
Kokteilis
FOTO. Alla Pugačova pārvērtusies līdz nepazīšanai
Lasīt citas ziņas

Izglītības likums turpmāk arī noteiks, ka par izglītības iestādes vadītāju varēs strādāt tikai persona, kurai ir nevainojama reputācija un kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei. Pēc Inta Dāldera (“Vienotība”) priekšlikuma lojalitātes prasība izteikta arī skolotājiem. Nav gan skaidrs, kā un kurš šo lojalitāti kontrolēs. M. Seile teic: īpašas lojalitātes pārbaudes netiek plānotas. Ja būs kādas sūdzības, IKVD tās pārbaudīs tāpat kā līdz šim. Ministre norāda, ka līdzīga lojalitātes prasība jau līdz šim attiecināta uz ierēdņiem un nav bijis problēmu šo normu piemērot. J. Veinberga atgādina, ka Izglītības likumā ir prasība pedagogam audzināt Latvijas patriotus. Valstij nelojāls cilvēks diez vai to spētu paveikt. Tomēr likuma izmaiņas skaidrāk nosaka to, ka cilvēks, kurš paudis necieņu Latvijai, skolā strādāt nevar. Tajā pašā laikā likumā nav mainīts nosacījums, ka par skolotāja atbilstību savam amatam lemj tikai skolas direktors, bet par direktora atbilstību tikai skolas dibinātājs, kas visbiežāk ir pašvaldība. IKVD gan uzsver, ka drīzumā gaidāma izglītības iestāžu vadītāju vērtēšana, un tad viens no kritērijiem būs vadītāja lojalitāte un viņa prasme veidot valstij lojālu pedagogu komandu.

Saeimā netika pieņemts Aleksandra Kiršteina priekšlikums (to atbalstīja 11 deputāti pārsvarā no NA) uzticēt Izglītības un zinātnes ministrijai tiesības pieņemt un atlaist no darba skolu direktorus, kaut deputāta argumenti šādām pārmaiņām bija pamatoti: viņš atgādināja gan gadījumu ar Vladislavu Rafaļski, kurš netika atlaists no darba skolā, kaut publiski atzinās nelojalitātē Latvijai, gan gadījumu, kad mazākumtautību skolās tika noņemti plakāti par Latvijas okupāciju. “Mēs nedrīkstam skolas direktoru izvēli atstāt pašplūsmā,” tā 
A. Kiršteins. Tikmēr Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) zobojās: tad jau jāaizliedz arī virtuves naži, lai novērstu sadzīves slepkavības.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.