Vai sekss ir smieklīgs? Izglītības likumā – gan strīdīgas, gan nepieciešamas izmaiņas 10
Saeimas pieņemtās izmaiņas Izglītības likumā liks Ministru kabinetam ne tikai pieņemt vadlīnijas skolēnu valstiskai audzināšanai, bet arī gādāt par to, lai skolās netiktu aizskarta skolēnu tikumība. Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis šos likuma grozījumus izsludināt. Likums turpmāk arī noteiks, ka par izglītības iestādes vadītāju varēs strādāt tikai persona, kam ir nevainojama reputācija un kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei. Lojalitātes prasība izteikta arī skolotājiem. Izglītības un zinātnes ministrijā tikumības normu pieņemšana nav radījusi sajūsmu. Tomēr Saeimas lēmums ir augstāks, tāpēc ministrijai būs vien jāķeras pie noteikumu izstrādes. Likums paredz arī lielākas vecāku tiesības ietekmēt mācību līdzekļu un metožu izvēli. Līdz šim skolu padomēm bija tikai konsultanta loma, nu to ietekme var kļūt daudz lielāka. No skolu pārstāvjiem arī izskan bažas, ka vecākiem tagad būs piešķirta gluži vai cenzora loma – skolu padomes (kurās pamatā ir vecāki) varēs iejaukties mācību saturā.
Cer sargāt laulību un ģimeni
Sākotnēji Izglītības likums tika “atvērts”, lai atrisinātu gana tehnisku jautājumu: likumā iekļautu jaunu kvalifikāciju ietvarstruktūru, kas būtu pieskaņota Eiropas sistēmai. Tā kā Saeima bija vienojusies ieviest Latvijas skolās vienotu valstiskās audzināšanas programmu, arī tā bija jāietver likumā un jāuzdod valdībai sīkāk izstrādāt valstiskās audzināšanas vadlīnijas.
Taču frakcijas “Saskaņa” deputāte Jūlija Stepaņenko ierosināja tajā iekļaut jaunu pantu “Izglītība un tikumība”, nosakot, ka izglītības sistēma nodrošina skolēnu tikumisko audzināšanu, lai aizsargātu Satversmē iekļautās vērtības, jo īpaši tādas kā laulība un ģimene. Pēc gariem strīdiem un aizrādījumiem, ka nav saprotams, kurš un kā izlems, kas ir tikumīgs un kas nav, šis ierosinājums uzlabotā versijā guva atbalstu.
Kad likumprojektu apsprieda trešajā, pēdējā, lasījumā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība) ierosināja no vārda “tikumība” tomēr atteikties un likumā ietvert pantu “Izglītība un audzināšana”. Viņš argumentēja, ka audzināšanai Latvijas izglītības sistēmā diemžēl atvēlēta otršķirīga loma. Nu tā atkal jāceļ godā, taču audzināšana jāsaista ne tikai ar ģimenes un laulības vērtībām, bet arī “ar tādām dzīves kategorijām kā uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda”. Toties J. Stepaņenko aicināja deputātus šo J. Vucāna priekšlikumu neatbalstīt, jo ģimene un laulība tomēr esot īpaši izceļamas. Saskaņietes pusē nostājās arī nacionāļi, kuri aicināja nepretnostatīt ģimeni un laulību un citas Satversmē minētās vērtības. Par J. Vucāna priekšlikumu nobalsoja tikai 26 deputāti – lielākoties no “Vienotības” un ZZS, līdz ar to tas tika noraidīts. Vēl mazāku atbalstu guva “Vienotības” pārstāves Ilzes Viņķeles ierosinājums noteikt, ka tikumiskajai audzināšanai jāatbilst visām Satversmē ietvertajām vērtībām. Viņa norādīja, ka netikumība nav vienīgais grēks, no kuras pasargāt bērnus: “Satura trūkums politikā vai alkatība, arī visvienkāršākā zagšana, nav mazāks grēks.”
Atbalstu toties guva atbildīgajā Saeimas komisijā noraidītais J. Stepaņenko priekšlikums, kas paredz, ka izglītības iestāde, izņemot augstskolas, izglītības un audzināšanas procesā aizsargā izglītojamos no tādas informācijas un metodēm, kas neatbilst tikumiskajai attīstībai. Kārtība, kādā izvērtēs, kas ir tikumīgs un kas ne, vēl jānosaka Ministru kabinetam. Turklāt lemt par to, vai skolā izmantotie mācību materiāli un metodes atbilst tikumībai, varēs arī skolu padomes, kuras lielākoties sastāv no skolēnu vecākiem. Vecāku tiesības vētīt metodes stājas spēkā uzreiz pēc likuma izsludināšanas, kamēr Ministru kabineta noteikumi par tikumības sargāšanas kārtību vēl nebūs izstrādāti un nebūs stājušies spēkā.
Debatēs varēja manīt, ka deputāti visvairāk baidās no homoseksuālisma “propagandas” skolās. Sevišķu nepatiku izpelnījusies un debatēs tika piesaukta kāda dzimumaudzināšanai paredzēta grāmata “Izskaidro man! 100 īsti bērnu jautājumi par kutelīgu tēmu”. Daļa grāmatā atspoguļoto jautājumu, piemēram, “Vai seksā var izmantot dibenu un ausi?”, “Vai bērni var būt geji?”, tiešām šķiet mulsinoši, tajā pašā laikā tie ir naivi un varbūt pat smieklīgi. Turklāt atbildes nebūt nav tik mulsinošas. Kaut arī grāmata nav mācību līdzeklis, J. Stepaņenko noskaidrojusi, ka tās grafiskajā noformējumā, ar savu roku rakstot jautājumus, piedalījušies Rīgas Doma kora skolas 6. klases skolēni. Kultūras ministre Dace Melbārde, kuras ministrijas pārraudzībā ir šī skola, jau solījusies ar skolas vadību pārrunāt, kā ar skolēniem apspriežami sensitīvi jautājumi.
Ironiski, bet vēl pirms dažiem gadiem politiķi bieži vien baidījās “vērt vaļā” Izglītības likumu, jo “Saskaņas” un citi prokrieviskā spārna deputāti parasti iesniedza priekšlikumus, lai paplašinātu krievu valodas lietošanu skolās, taču tagad saskaņieši kļuvuši par lieliem tikumības speciālistiem. Līdz ar viņiem aktīvi tikumības aizstāvji ir Nacionālā apvienība (NA).
Nepatīk, bet izpildīs
Izglītības un zinātnes ministrijā tikumības normu pieņemšana nebūt nav radījusi sajūsmu. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile teic: “Jau līdz šim spēkā esošā Izglītības likuma redakcija nosaka, ka izglītības iestādēs nedrīkst izmantot mācību līdzekļus un citus materiālus, kas ir pretrunā Satversmei, likumiem un citiem mūsu valsts normatīvajiem aktiem. Par to ir atbildīgs katrs skolotājs, sagatavojot mācību materiālus skolēniem, kā arī katras izglītības iestādes vadītājs.” Tomēr Saeimas lēmums ir augstāks par ministres viedokli, un M. Seile atzīst: ja likumu izsludinās, IZM būs jāķeras pie noteikumu par mācību materiālu izvērtēšanu izstrādes. Runājot par vecāku tiesībām ietekmēt mācību līdzekļu un metožu izvēli, ministre norāda, ka līdz šim skolu padomēm bija tikai konsultanta loma, nu to ietekme var kļūt daudz lielāka un kādā brīdī pat var būt aizskartas izglītojamo tiesības saņemt informāciju. Jau līdz šim skolu padomes spriedušas, piemēram, kurus mācību līdzekļus skolai iepirkt, tomēr gala lēmumu pieņēma skolas direktors. Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vecākā eksperte Jana Veinberga piebilst: vecākiem arī līdz šim bijusi iespēja iebilst, ja skolās izmantotie mācību materiāli radīja neskaidrības vai šaubas.
