Vai sekos Gerharda rīcība saistībā ar latviešu dārziņu trūkumu Rīgā? 15
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) paudis gatavību rīkoties saistībā ar latviešu bērnudārzu trūkumu Rīgā, minot vairākus iespējamos variantus.
Rīgas pašvaldība, viņaprāt, varēja ātrāk prognozēt situāciju un pieņemt lēmumus, reaģējot uz demogrāfiskajām izmaiņām.
“Viņi [Rīgas dome] varēja to izdarīt ātrāk, precizāk prgnozējot procesus, jo informācija jau nav sevišķi nepieejama. Zināms, cik bērnu piedzimuši, cik būs vietas nepieciešamas bērnudārzos. Iespējams, ka šo pāreju vajadzēja veikt straujāk. Protams, mēs tam sekosim,” viņš teica trešdien intervijā Latvijas Televīzijas “Rīta Panorāmā”.
Rīgā esot mainījusies demogrāfiskā situācija, ātrāk pieaudzis latviešu bērnu skaits nekā citu tautību bērnu skaits, tāpēc esot disproporcija un vietu trūkums latviešu bērnudārzos.
“Ja pašvaldiba likumus neievēros, mēs darīsim visu iespējamo, lai piespiestu tos ievērot. Instrumenti ir ļoti plaši – mēs varam prasīt viņu pasklaidrojumu, ir virkne iespēju, ja likums netiek ievērots, – gan domes vadītāja atstādināšana vai pašvaldības atstādināšana, ja likums netiek ievērots un Latvijas sabiedrības intereses netiek ņemtas vērā,” viņš atbildēja uz jautājumu, vai sekos kāda rīcība līdztekus fakta konstatācijai.
Ministrs skaidroja, ka no vienas puses situācija ir ļoti vienkārša. Likumdošana nosaka, ka pašvaldībām ir jānodrošina bērnam vieta pirmsskolas izglītības iestādē, bet pēdējos gados Latvijā notikušas ļoti krasas demogrāfiskās izmaiņas. Pierīgā iedzīvotāju skaits ir strauji audzis. Rīgā ir ļoti būtiski mainījušās demogrāfiskās tendences, tas arī izraisījis problēmas, kas esot jārisina kopā gan valstij, gan pašvaldibai.
Jūnijā noslēdzās valsts programma, atbalstot tos, kuru bērniem nav vietas pašvaldības dārziņā. Šobrīd tiekot izstrādāta skaidra un realizējama metodika, pēc kādiem principiem pašvaldībām šie pakapojumi būtu jāturpina.
“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka Rīgas dome sparīgi reklamē brīvās vietas bērnudārzos no centra tālākos galvaspilsētas rajonos. Tikmēr vietu centra bērnudārzos gaida tūkstošiem bērnu, bet jaunu “dārziņu” centrā pašvaldība pagaidām nesola celt.
Taču lielākās bažas rada tas, ka rindā uz latviešu grupām gaida 1725 bērni, kamēr rindā uz mazākumtautību bērnudārziem tikai 784 bērni, no kā var secināt, ka vieta latviešu bērnudārzā jāgaida krietni ilgāk.
Šādā situācijā gan latviešu bērni var būt spiesti apmeklēt krievu “dārziņus”, gan integrēties gatavas mazākumtautību ģimenes savus bērnus lielākas pieejamības dēļ tomēr var aizsūtīt mazākumtautību bērnudārzos.
