Vai savā darbā saskaraties ar birokrātiju? 0
Aivars Okmanis, Rundāles novada domes priekšsēdētājs: ”Jā, saskaros. Viens no tādiem piemēriem ir milzīgās atskaites par Eiropas projektiem. Nesen tādu sagatavojām uz 768 (!) lappusēm. Projekts bija saistīts ar pārrobežu sadarbību, ko īstenojām kopā ar lietuviešiem.
Katrs dokuments – līgumi, iepirkumu dokumentācija, pasākumu apraksti, dalībnieku saraksti un paraksti utt. – bija jāsakopē un jānogādā Rīgā Valsts reģionālās attīstības aģentūrā. Lauksaimniecības atbalsta dienesta izsludinātajos projektos birokrātija ir mazāka, tur galvenokārt jāatskaitās par rezultātu, nevis par visu projekta norises gaitu un turklāt tik sīki.”
Irēna Sproģe, Salas novada domes priekšsēdētāja: ”Birokrātija arvien pieaug. Pašvaldības darbā ir daudz piemēru, kas to apliecina. Sūtījām pieteikumu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektam par novada domes ēkas rekonstrukciju. Pieteikuma dokumentācija svēra astoņus kilogramus!
Bet, runājot par pašvaldības gada pārskatiem, ko iesniedzam Finanšu ministrijai, jāsaka: nav bijis neviena gada, kad prasībās šiem dokumentiem kaut kas netiktu mainīts, grozīts, ieviesti kādi jauninājumi.
Mums tiek prasītas arī dažādas aptaujas. Tiesībsargs lūdz sniegt ziņas par romiem – cik strādā, cik mācās utt. Bet pašvaldība neveic iedzīvotāju uzskaiti pēc tautības! Būtu pat savādi, ja to darītu. Tiesībsargs šo pašu informāciju tikpat labi varēja sameklēt tautas skaitīšanas datos! Tādu un līdzīgu piemēru netrūkst.”
Agris Petermanis, Nīcas novada domes priekšsēdētājs: ”Ir likuma pantos noteikta birokrātija, ko ietekmēt nav pašvaldības spēkos. Bet tādos jautājumos kā saistošie noteikumi vai teritorijas plānojums tā var koriģēt savas prasības.
Piedzīvojām tādu situāciju. Pirms trim mēnešiem uzrakstījām pieteikumu Eiropas finansējuma piesaistei. Tagad esam spiesti to darīt vēlreiz, jo mainīta pieteikuma veidlapa. Ja mēs to nedarīsim, projektu nepieņems un nevarēsim pretendēt uz finansējumu.
Pašvaldības pienākums ir arī regulāri sagatavot obligātās statistikas atskaites Centrālajai statistikas pārvaldei. Tagad arī tiesībsargs piesūtījis savu uzdevumu – tas šobrīd vēlas saņemt atbildes uz 30 jautājumiem par romu tiesībām un iespējām. Tik apjomīgam pētījumam vajadzīgi resursi. Tad jādomā, kur ņemt darbinieku, kas vismaz to varētu veikt.”
Guntars Velcis, Ērgļu novada domes priekšsēdētājs: ”Kaut kas, protams, ir par daudz, bet bez birokrātijas arī gluži nevar. Esam izveidojuši valsti ar tādu sistēmu. Viss ir jāapraksta, jāatskaitās, bet varbūt tas arī attaisnojas, jo pēc gadiem varēs uzzināt, ko esam darījuši.
Tomēr bieži ir tāda sajūta, ka ikviens jaunizveidots departaments cenšas sevi attaisnot un prasa tās pašas ziņas, ko citam departamentam jau esam snieguši. Mēs pašvaldībā darām visu, lai nepalielinātu darbinieku skaitu, bet tos, kuri jau strādā, nodarbinātu maksimāli. Lai nepaliktu laiks tukšai pļāpāšanai un kafijas dzeršanai.”
Roberts Ozols, Ķeguma novada domes priekšsēdētājs: ”Pamatā birokrātija saistās ar valsts pārvaldi. Normatīvo aktu ir pārāk daudz! Nacionālās attīstības plānā tiek runāts par mazu un efektīvu valsts pārvaldi. Bet, lai to īstenotu dzīvē, jābūt cilvēkiem, kas spējīgi pieņemt lēmumus, domāt ar galvu un rīkoties atbilstoši situācijai. Īstenībā viss notiek pilnīgi pretēji – tiklīdz kas, izdod normatīvo dokumentu. Līdz ar to ierēdņi paši ne par ko neatbild un lēmumus nepieņem, vadās tikai pēc kārtējā normatīva. Tas ir ceļš uz lielu un birokrātisku valsts pārvaldi.”
