Saule vai uzturs? 1
“Jo vairāk ultravioleto staru nonāk uz ādas virsmas, jo vairāk tā aizsargājas ar pigmentiem. Ja cilvēks jau ir iededzis brūns, tas nenozīmē, ka saulē viņš vairs neapdeg. Uz brūnā fona sarkanais apsvilums gluži vienkārši nav tik labi saskatāms kā uz gaišas ādas. Turklāt muļķīgi domāt, ka tumsnējiem cilvēkiem ir daudz D vitamīna. Dienvidu iedzīvotāji no tā trūkuma cieš tāpat kā mēs. Ķermenī nav maisiņa, kur D vitamīnu varētu saglabāt. To var veiksmīgi uzņemt, lietojot daudzveidīgu, sabalansētu, pilnvērtīgu uzturu. Dažādos vecuma posmos – maziem bērniem, grūtniecēm, sirmgalvjiem – D vitamīns jāuzņem papildus. Tomēr bērnus noteikti nevajadzētu svilināt saulē, lai vairotu viņos šo vitamīnu. Tāpat saulē to nevajadzētu meklēt sirmgalvjiem, jo ādas onkoloģisko pacientu skaits patlaban ir uzskrējis debesīs,” atklāj Raimonds Karls.
“Dzīves laikā veidojas kumulatīvais jeb uzkrājošais ultravioletā starojuma efekts un šūnas sāk pārveidoties par ļaundabīgām, var attīstīties vēzis. Ko tad labāk izvēlēties – D vitamīnu saņemt ar uzturu vai raustīt lauvu aiz ūsām un gaidīt, ka tā mūs apēdīs?” ironizē Raimonds Karls.
Papildu informāciju par ādas veidojumiem iespējams iegūt vietnē www.adasvezis.lv. Tā ir nekomerciāla vietne, kas vērsta uz iedzīvotāju izglītošanu šajā jautājumā.
Krēms un piemērots apģērbs – vajadzīgi
“Ja tomēr sauļojas, ko vispār gan neiesaka, krēmu vajag lietot. Cilvēkiem ar gaišu ādas krāsu būtu jāvelk garš kokvilnas apģērbs, lai saule netiek klāt vietām, kas ilgstoši bijušas nosegtas. Bērniņus vispār nevajadzētu laist saulē kailus – mugurā jābūt vieglam kokvilnas apģērbam,” iesaka imunoloģe Dite Venskus. Saule kļūst aizvien agresīvāka. Klimata pārmaiņas un dažādi atmosfēras spēki ne vienmēr labvēlīgi ietekmē mūsu veselību. “Dienvidu zemēs pusstundas laikā iespējams apdegt tā, ka āda iet nost. Tur noteikti vajag lietot aizsargkrēmu. Latvijā vairāk jāuzmanās pie jūras un atklātā saulē. Aizsargāt nepieciešams plecus, rokas, muguru, arī degunu, kas biežāk apdeg. Vietas, kas ziemā ilgstoši ir nosegtas, ir visjutīgākās.
Es pati nekad neesmu lietojusi aizsargkrēmus, jo nemēdzu sauļoties, vārtoties smiltīs pie jūras. Es staigāju un brīdī, kad jūtu pārāk lielu karstumu, uzvelku kādu apģērba gabalu,” atzīst imunoloģe. “Man arī nepatīk ziest visādus smāķus. Sievietes ziež uz sejas visu ko, un vakarā tas atkal jāņem nost. Kas notiek? Seja ir jāburza un jāņurca. Latviešiem ir teiciens – kas par daudz, tas par skādi.”
Žurnālā 36,6°C jūnija numurā vai tā elektroniskajā versijā noskaidro vairāk par to, no kurienes radies uzskats, ka SPF krēmi nav vajadzīgi, kādas var būt alternatīvas iedegumam, ko speciālisti saka par solāriju apmeklēšanu un kā pasargāt sevi vasaras periodā, uzņemot apkārt esošos vitamīnus.
