Meklē dabas aptiekā! 0
Pasīvi sauļoties nav ieteicams, jo āda kļūst sarkana, un tas nozīmē, ka sācies iekaisums. Visvairāk cieš ādas virsējais slānis, un tad sāk veidoties nelabvēlīgi apstākļi ādas funkcionēšanai.
Lai dzimumzīmīte pārveidotos par ļaundabīgu veidojumu melanomu, to ietekmē dažādi faktori. Saules starojums ir viens no vēža izraisītājiem, arī starojums pēc Černobiļas katastrofas, kas notika pirms 30 gadiem. Ļaundabīgais process cilvēka ķermenī attīstās pakāpeniski.
Mūsu veselību negatīvi iespaido arī ilgstošs stress: kreņķi, nervozs darbs, bēdas. Nervu sistēma ir ļoti saistīta ar imūnsistēmu.
“Ko darīt? Iet dabā! Ir vasara – vajag meklēt un ēst veselīgus, svaigus augus, uzņemot C vitamīnu. Latvijā ir ļoti labi apstākļi, lai izvēlētos to, ko mums dod daba un kas nav sabojāts.
Ne vienmēr vajag ēdienu vārīt vai pirkt ārzemju augļus. Mums pašiem ir savi. Tūlīt būs zemenes, jāņogas, kāļi, burkāni, kāposti. Vajag dzert dažādu dziļurbumu minerālūdeņus, šādi papildinot un bagātinot sevi ar mikroelementiem. Tā mēs sevi barojam. Nevis ēdam, bet barojam ar to, kas vajadzīgs organismam, un mūsu bezgala sarežģītā un fantastiskā iekšējā vide paņems to, kas vajadzīgs, arī sauli,” vasaras dotos labumus iesaka izmantot speciāliste.
Kur radusies pretēja doma
Uzskata par saules aizsargkrēmu nelietošanu pamatā ir amerikāņu endokrinologa Maikla Holika idejas. Viņš 40 gadu garumā pētījis D vitamīna sintēzi organismā un savās publikācijās uzsvēris to, cik svarīgs ir šis saules hormons un cik bēdīgas ir sekas tā deficīta gadījumā, proti, D vitamīna trūkums ne vien kaitē kaulu veselībai, bet arī veicina dažādu hronisku slimību rašanos un var būt dažādu vēža formu vaininieks. Pēc Maikla Holika domām, rādīt saulītei rokas, kājas, vēderu un muguru nav nekas slikts, tomēr arī viņš neiesaka cepināties saulē un nenoliedz, ka daudzos gadījumos ādas vēzis rodas no pārmērīgas uzturēšanās saules staros. Kādā intervijā viņš dod padomu no saules stariem īpaši sargāt seju, jo tur āda ir plānāka nekā citās vietās. Zinātnieks apgalvo, ka pats saulē cenšoties nēsāt platmalu cepuri, kas met ēnu uz pieri un degunu, bet aizsargkrēmus gan nekad neesot lietojis un arī saulē neesot apdedzis. Pēc viņa teiktā, aizsargkrēms ar SPF 30 samazina D vitamīna veidošanos ādā par 95–98%, tāpēc platmalu cepurīte esot labāks risinājums nekā krēmi ar ķīmiskām vielām.
Tiesa, Maikls Holiks pret saules staru nevēlamo iedarbību sevi sargājot iekšķīgi, lietodams astaksantīnu – par antioksidantu karali dēvētu vielu, kas pasargā pret oksidatīvo stresu (lasi – ādas fotonovecošanu un priekšlaicīgu sakrunkošanos).
Kurš krēms der man
Ādas aizsargkrēms jāizvēlas pēc ādas fototipa. Gaišākai ādai vajadzīgs krēms ar augstāku aizsardzību (lielāku SPF), jo tā ātrāk apdeg. Jāņem vērā arī saules ultravioletais indekss, kas rāda tās aktivitāti konkrētajā dienā un laikā.
