Un solārijs? 0
Vaicājot par solāriju ietekmi, dermatologs Raimonds Karls apgalvo, ka tajā D vitamīnu uzņemt nav iespējams, toties dabūt ādas vēzi – lūdzu! Lai sāktu veidoties šis vitamīns, nepieciešami ultravioletie B stari, kam ir samērā šaurs spektrs. Solārijā 95–97% ir ultravioletie A stari, un pigments, kas izveidojas šajos staros, nav tāds pats kā dabiskajā saulē iegūtais. Turklāt A staru radītam iedegumam nav nekādas aizsardzības. Solārijā notiek melanīna oksidēšanās, un rezultāts dermatologa skatījumā dēvējams par netīrumiem.
Speciālists atgādina, ka tieši ultravioletie A stari veicina novecošanu, jo iekļūst dziļāk ādā, kur atrodas kolagēnās un elastīgās šķiedras. “Tur atrodas arī īpašās šūnas, ko sauc par fibroblastiem, – tie sintezē kolagēnās vielas. Ar laiku šūnas iznīkst un ultravioleto staru ietekmē sadrumstalojas. Parādās krunciņas. Pēc desmit solārija apmeklēšanas gadiem cilvēki izskatās daudz vecāki nekā tie, kuri to nav darījuši. Ultravioletajiem B stariem ir īsāks viļņa garums, tie ir bioloģiski aktīvāki, spēj DNS molekulā izraisīt mutācijas. A stari to nedara, toties novecina. Tiklīdz pārstāj sauļoties, āda izskatās sliktāk, tāpēc bieži vien cilvēks nevar apstāties un turpina cepināties. Kāpēc melnādainie cilvēki nenoveco tik ātri? Uz tumšas ādas novecošanas pazīmes nav tik labi redzamas. Tas ir kā apburtais loks,” solārija apmeklētājus raksturo dermatologs.
Krēms un piemērots apģērbs – vajadzīgi
“Man nav nepārprotamas atbildes par aizsargkrēmiem. Es domāju, ka tas nav jālieto, ja cilvēks dodas pastaigāties. Ķermenim pat nav jābūt atsegtam, lai veidotos D vitamīns, jo tas tiek uzņemts, atrodoties arī svaigā gaisā, ēnā. Saule tiek cauri gaisa slāņiem, un vitamīns tiek sintezēts tik un tā. Saulē vajag uzturēties pakāpeniski – pēc 15 minūšu pastaigas atkal uzvilkt kreklu, lai sevi pasargātu,” iesaka imunoloģe Dite Venskus.
“Ja tomēr sauļojas, ko vispār gan neiesaka, krēmu vajag lietot. Cilvēkiem ar gaišu ādas krāsu būtu jāvelk garš kokvilnas apģērbs, lai saule netiek klāt vietām, kas ilgstoši bijušas nosegtas. Bērniņus vispār nevajadzētu laist saulē kailus – mugurā jābūt vieglam kokvilnas apģērbam.”
Ne vienmēr iespējams pilnībā izvairīties no saules stariem. Piemēram, izbraucienā ar laivu jābūt uzmanīgiem, jo, uz ūdens pavadot visu dienu, var ļoti stipri apdegt. Visvairāk cieš plecu un augšstilbu āda, un šīs vietas vajag ik pa laikam piesegt.
“Nevajag cepināties saulē, jo tā mūsdienās kļūst agresīvāka. Klimata pārmaiņas un dažādi atmosfēras spēki ne vienmēr labvēlīgi ietekmē mūsu veselību. Cilvēki ir stipri, bet tajā pašā laikā ļoti trausli. Nevajag sevi pārbaudīt, jo tas var slikti beigties,” brīdina Dite Venskus.
“Dienvidu zemēs pusstundas laikā iespējams apdegt tā, ka āda iet nost. Tur noteikti vajag lietot aizsargkrēmu. Latvijā vairāk jāuzmanās pie jūras un atklātā saulē. Aizsargāt nepieciešams plecus, rokas, muguru, arī degunu, kas biežāk apdeg. Vietas, kas ziemā ilgstoši ir nosegtas, ir visjutīgākās.
Es pati nekad neesmu lietojusi aizsargkrēmus, jo nemēdzu sauļoties, vārtoties smiltīs pie jūras. Es staigāju un brīdī, kad jūtu pārāk lielu karstumu, uzvelku kādu apģērba gabalu. Man arī nepatīk ziest visādus smāķus. Ko darīt, lai ķermenis būtu tīrs? Mazgāt ar ūdeni un ziepēm, citreiz pat tikai noskalot. Sievietes ziež uz sejas visu ko, un vakarā tas atkal jāņem nost. Kas notiek? Seja ir jāburza un jāņurca. Latviešiem ir teiciens – kas par daudz, tas par skādi.”
