Ultravioletais indekss 0
Zems (0–2) – speciāla aizsardzība nav nepieciešama, īpaši jutīgai ādai var uzklāt SPF aizsargkrēmu.
Mērens (2–5) – jābūt saulesbrillēm un cepurei, jālieto SPF aizsargkrēms.
Augsts (5–8) – var būt arī Latvijā, dienas vidū jāmeklē ēna, jāuzliek saulesbrilles un cepure, jālieto SPF aizsargkrēms.
Ļoti augsts (8–11) – jāpaliek telpās, jāmeklē ēna, jābūt saulesbrillēm un cepurei, jāuzklāj SPF aizsargkrēms.
No ultravioletā starojuma pasargā arī apģērbs. Ļoti vieglas kokvilnas audums aizsargās mazāk, bet pieejami arī apģērbi, kuros iestrādātas speciālas aizsargājošas vielas.
“Jo vairāk ultravioleto staru nonāk uz ādas virsmas, jo vairāk tā aizsargājas ar pigmentiem. Muļķīgi domāt, ka tumsnējiem cilvēkiem ir daudz D vitamīna. Dienvidu iedzīvotāji no tā trūkuma cieš tāpat kā mēs. Ķermenī nav maisiņa, kur D vitamīnu varētu saglabāt. To var veiksmīgi uzņemt, lietojot daudzveidīgu, sabalansētu, pilnvērtīgu uzturu. Ar D vitamīnu bagāti produkti ir krējums, sviests, siers, no kā mūsu draugiem kardiologiem mati ceļas stāvus – tāpat kā mums, dermatologiem, dzirdot aicinājumus vasaras laikā doties saulē bez aizsardzības,” saka Raimonds Karls. “Tomēr, ja cilvēks šos produktus ēd un nodedzina ar fizisko slodzi, viss ir kārtībā. Taču dažādos vecuma posmos – maziem bērniem, grūtniecēm, sirmgalvjiem – D vitamīns jāuzņem papildus. Tomēr bērnus noteikti nevajadzētu svilināt saulē, lai vairotu viņos šo vitamīnu. Tāpat saulē to nevajadzētu meklēt sirmgalvjiem, jo ādas onkoloģisko pacientu skaits patlaban ir uzskrējis debesīs.”
Jāizvēlas starp diviem ļaunumiem?
“Ultravioletie stari, iedarbojoties uz ādu, veido D vitamīna neaktīvo formu. Lai neaktīvā forma pārvērstos par aktīvo, tai jāaizceļo uz nierēm un aknām. Ja ar aknu, nieru darbību kaut kas nav kārtībā, vitamīna aktivācijas process būs nepilnvērtīgs. Dzīves laikā veidojas kumulatīvais jeb uzkrājošais ultravioletā starojuma efekts un šūnas sāk pārveidoties par ļaundabīgām, attīstās vēzis. Ko tad labāk izvēlēties – D vitamīnu saņemt ar uzturu vai raustīt lauvu aiz ūsām un gaidīt, ka tā mūs apēdīs?” ironizē Raimonds Karls.
“No saules nāk ultravioletais A, B, C starojums. C starojums tiek absorbēts, bet A un B stari nonāk līdz zemes virsmai. Cilvēks ar savu darbību ozona slāni pamazām iznīdē. Ja tas samazinās tikai par 10%, par 20% vairāk ultravioleto staru sasniedz zemes virsmu, un ilgtermiņā par 40% pieaug saslimstība ar ādas vēzi,” faktus uzskaita dermatologs. “Tas parādās praksē. Visā pasaulē ļaundabīgo audzēju skaits pēdējos 20 gados ir dramatiski pieaudzis, sevišķi cilvēkiem ar gaišu ādu. Saules ietekmē rodas redzes problēmas, piemēram, katarakta. Diemžēl pārmaiņas domāšanā parasti notiek stresa ietekmē, kad audzēju atklāj kādam tuvam cilvēkam vai paziņam.”
