Vai, sauļojoties ar aizsargkrēmu, uzņemsim D vitamīnu? Vīrieši apdeg biežāk. Un citi fakti par sauļošanos 0
Danilāns pret aizsargkrēmiem
Ik gadu vasarā atsākas diskusijas par sauļošanos un piemērotāko aizsardzību pret ādas priekšlaicīgu novecošanu un ādas vēzi. Tikmēr plašsaziņas līdzekļos pazibējis medicīnas autoritāšu, piemēram, profesora Anatolija Danilāna, viedoklis par to, ka vasarā nav ieteicams lietot saules aizsargkrēmus, jo tad organismā neveidojoties D vitamīns. Viņaprāt, sauļoties ne vien drīkst, bet arī vajag! Dermatologi savukārt aizsargkrēma lietošanu uzskata par absolūti nepieciešamu un neiesaka cepināties saulītes staros.
Lai rastu skaidrojumu, kā tad ir patiesībā, komentārus lūdzām dermatologam Raimondam Karlam un imunoloģei Ditei Venskus.
Tikai ādas bojāšana
“Vasaras laikā ar saules palīdzību iespējams sagrabināt vien nelielu daļu D vitamīna. Tikai 10–15 minūtēs iespējams saražot dienā nepieciešamo devu. Saulē uzturoties ilgāk par 15 minūtēm, uzņemtais D vitamīna daudzums nepalielinās, tā būs tikai ādas bojāšana,” akcentē dermatologs Raimonds Karls. “Dzirdēts citu speciālistu viedoklis, ka pirmās 30 minūtes jāiet ārā bez aizsargkrēma un tas jāuzklāj tikai brīdī, kad parādās pirmais apsārtums. No dermatoloģiskā viedokļa neko nevēlamāku ādai nevar izdomāt. Kad sācis veidoties apdegums, ir jau krietni par vēlu lietot aizsargkrēmu. Savukārt saules radītais apdegums ir sliktākais, kas ar cilvēka ādu var notikt.”
Atbildot uz jautājumu par latviešu sauļošanās paradumiem, dermatologs tos raksturo kā drastiskus.
“Ja brīvdienās ir labs laiks, iedzīvotāji pludmalē ierodas jau rīta agrumā, kad paēstas brokastis. Pēc divām stundām viens otram ziņo, ka mugura ir ļoti sarkana, uz ko otrais braši atbild – nē, nē, kas tad man! Es jau te tikai volejbolu uzsitu!”
Vīrieši apdeg biežāk. Izskaidrojums – daudzi mēdz svaigā gaisā iedzert aukstu alu, kam piemīt anestezējoša iedarbība, atklāj speciālists. Tad var nemaz nejust, ka āda apsvilusi, un pakļaut sevi vēl spēcīgākai saules staru iedarbībai. Dermatologs akcentē, ka cilvēki bieži aizmirst – āda jāaizsargā, arī braucot ar divriteni, ravējot dārzu, pļaujot zāli vai darot citus darbus tiešos saules staros. Ja pret to izturas nevērīgi, tieši ikdienas darbos saules iedarbība var izrādīties visbīstamākā.
Saules aizsargkrēms nebloķē pašu D vitamīna sintēzi, bet, nonākot uz ādas, krēma molekulas absorbē ultravioletos fotonus. Ja krēmam pievienoti tā dēvētie neorganiskie filtri, ultravioletie stari atstarojas. Neviens SPF krēms 100% nebloķē ultravioletos starus. Spēcīgākais no tiem sniedz 97% aizsardzību. Turklāt, ja cilvēks jau ir iededzis brūns, tas nenozīmē, ka saulē viņš vairs neapdeg. Uz brūnā fona sarkanais apsvilums gluži vienkārši nav tik labi saskatāms kā uz gaišas ādas. Lai kāda būtu iedeguma pakāpe, maksimālā aizsardzība, ko tā spēj nodrošināt, līdzinās saules aizsargkrēmam ar koeficientu 4. Tā ir tikai 10–15% aizsardzība no visiem ultravioletajiem fotoniem, līdz ar to āda turpina bojāties. Jo ilgāk cilvēks atrodas saulē, jo vairāk āda liecina, ka ir par daudz. Vēlāk uz brūnā fona parādījušies balti plankumi rāda, ka šūnas iet bojā.
