Olafs Zvejnieks: Vai, saucot “halva”, mutē paliek salds? 0
Daudz labu ieteikumu un šaubīga apņēmība tos īstenot – tāds ir OECD ekspertu vizītes iznākums.
Aizvadītajā nedēļā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publiskoja savu vērtējumu par Latvijas ekonomisko politiku un virkni ieteikumu. Nu, un? – jūs paraustīsiet plecus, mums te tādi eksperti, kas atbrauc un kaut ko pavēsta, katru gadu viesojas dučiem, un sava taisnība šajos vārdos būs. Āķis gan slēpjas tajā, ka OECD ir pasaules bagātāko un sekmīgāko valstu “klubiņš”, tātad šis vērtējums ir tieši no veiksmīgo valstu un labākās pasaules pieredzes redzes punkta. Otrs āķis slēpjas tajā, ka kritikas krustugunīs nonāca virkne Latvijas valsts jau īstenoto un vēl tikai iecerēto politiku un OECD ekspertu vārdos Latvijas valdība sola ieklausīties.
Kas mainītos Latvijā, ja kāda politiska kūleņa dēļ, mēs ķertos pie visu OECD ieteikumu izpildes?
Pārmaiņas notiktu galvenokārt trijās jomās – labklājības un zaļās ekonomikas jomā, nodokļu politikā un produktivitātes veicināšanā.
Runājot par pirmo, tiktu palielināti izdevumi veselības aprūpei un saknē apcirsta ideja par dažādiem veselības pakalpojumu groziem, kas tika asi kritizēta; tiktu krasi palielinātas algas tiesībsargājošajās iestādēs, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un turpinātos līgumu slēgšana ar dažādām nozarēm, garantējot noteiktu minimālo algu un nodokļu maksājumus, līdzīgi kā tas jau noticis būvniecības un restorānu nozarēs; bez vilcināšanās tiktu paveikta reģionālā reforma, palielinot pašvaldību izmērus un to finansiālās iespējas, un tiktu palielināti iedzīvotāju garantētie minimālie ienākumi. Tāpat parādītos papildu stimuli un atbalsti mājokļu renovēšanai un siltināšanai, kā arī valsts atbalsts zemo īres maksu un sociālo mājokļu celtniecībai. Tiesa gan – vienlaikus tiktu arī palielināti ar enerģētiku un gaisa piesārņošanu saistītie nodokļi.
Otrajā – nodokļu politikas – jomā, kas būtībā nodarbojas ar to, kā finansēt pirmajā daļā minēto, notiktu atteikšanās no jebkādām sociālajām iemaksām, kas būtu paredzētas veselības aprūpes finansēšanai, – pilnīgi viennozīmīgi tiek uzsvērts, ka veselības aizsardzības sistēma jāfinansē no valsts budžeta, nevis iedzīvotāju maksājumiem. OECD ekspertu grupa izdarīja vairākus “mājienus ar mietu” norādot, ka nekustamā īpašuma nodoklis Latvijā ir daudz zemāks nekā citās attīstītajās valstīs un tā palielināšana ir viens no valsts un pašvaldību budžeta papildu ieņēmumu avotiem.
Tāpat, kopumā turpinātos progresīvās nodokļu sistēmas ieviešana, tomēr modificējot to – tās kāpums augsto ienākumu galā ir tik krass, ka neveicina izaugsmi un lielu algu maksāšanu, tātad tiktu padarīts lēzenāks, savukārt zemo ienākumu galā progresivitāte tiktu paplašināta un attiecināta uz plašāku iedzīvotāju grupu. Jā, un progresīvajai nodokļu sistēmai tiktu pakļauta ne tikai darba alga, bet arī ienākumi no kapitāla, kas Latvijā tiek aplikti ar zemu nodokli. Savukārt pavisam mazturīgo atbalstam daudz plašāk jāizmanto dažādu pabalstu sistēma.
Trešajā sadaļā – par produktivitātes veicināšanu – sāktos daudz aktīvāka pieaugušo apmācība, jo pusei Latvijas iedzīvotāju trūkstot pat pamata digitālo prasmju, kas kavē visas valsts un ekonomikas pāreju uz modernākiem darbības veidiem.
Tā tiktu veicināta arī ar valsts finanšu atbalstu. Krasi stiprinātos konkurence – gan Konkurences padomes izskatā, gan arī asi vēršoties pret valsts un pašvaldību uzņēmumu mēģinājumiem izmantot savu monopolstāvokli. Universitātēs sāktos pētniecības apjoma pieaugums – pirmkārt jau tām savstarpēji un starptautiski sadarbojoties un valstij finansiāli atbalstot zināšanu un tehnoloģiju pārnesi uz uzņēmējdarbību. Visbeidzot, uzlabotos tiesas spriedumu kvalitāte un pieņemšanas ātrums, uzlabojot darbinieku apmācību un palielinot disciplināro atbildību par nekvalitatīvu darbu.
Ko no visa minētā mēs ieraudzīsim reālajā dzīvē?
Valdība un ministri dievojas, ka visu vai gandrīz visu. Tomēr pat valdības ekspertu diskusiju līmenī, pēc OECD ekspertu teiktā, dzirdamas balsis pret nekustamā īpašuma nodokļa pārmaiņām, jo valdība baidās no politiskajām sekām, tāpat arī virkni citu pasākumu budžeta ieņēmumu veicināšanā. Bet bez naudas vairums pārmaiņu paliks tikai vēlmju domāšanas līmenī.
