Vai salnas ietekmējušas saldo ķiršu ražu? 0
Dzintra Dēķena, Dr.agr., Dārzkopības institūts
Pēc šāgada pavasara salnām daudziem radās iespaids, ka ķiršu un arī plūmju nebūs, jo viss ir nosalis. Taču tā nebūt nav! Man bija iespēja nedaudz apsekot Kurzemes puses saimniecības, kā arī aprunāties ar audzētājiem Vidzemes pusē. Var teikt, ka situācija Latvijā ir atšķirīga.
Atsevišķos dārzos Cēsu pusē un arī Latgalē saldo ķiršu ziedi nosala un ražas faktiski nebūs, bet Kurzemē situācija ir labāka. Pūrē saldie ķirši ziedēja no 30. aprīļa līdz 2. maijam – atkarībā no šķirnes. Pūres meteostacijā zemākā gaisa temperatūra fiksēta 6. un 9. maijā, salnas fiksētas arī 1. un 4. maijā.
Vērtējot saldo ķiršu ražu Pūrē, jāteic, ka tā ir ļoti atšķirīga dažādās dārzu vietās. Labas ražas paredzamas SIA Pūres dārzi ķiršu dārzā, kur pirmsjāņu nedēļā jau bija vācama Dārzkopības institūtā izveidotā šķirne ‘Paula’ (attēlā).
Laba raža veidojas arī šķirnēm ‘Iputj’, ‘Brjanskas 3–36’, ‘Meelika’, ‘Aija’, ‘Tjučevka’.
Šajā dārzā salnas laikā tika izmantotas dūmu sveces. Vai tās palīdzēja vai arī galvenā nozīme bija dārza atrašanās vietai, grūti pateikt, bet ražas zudumi ir ļoti minimāli. Dārzs atrodas Abavas kreisā krasta ziemeļu nogāzes augšējā daļā, tas aizkavēja ziedpumpuru plaukšanu un aukstā gaisa noplūdi. Savukārt irdenā, gaisu saturošā augsne, kas ir sevišķi piemērota ķiršiem uz Pr. mahaleb potcelmiem, nodrošināja labu ķiršu augšanu un tādējādi arī ziedpumpuru izturību.
Tajā pašā laikā citā vietā Pūrē salnas ķiršus bojājušas vairāk un ķiršu aizmeties ļoti maz. Vairāk augļu ir šķirnei ‘Eva’, nedaudz ‘Paulai’, ‘Tommu’, ‘Iedzēnu Dzeltenais’, ‘Jurga’. Šķirnei ‘Van’ šajos apstākļos nebija nevienas ogas. Pūrē potcelmu izmēģinājumu dārzā šķirnei ‘Arthur’ uz visiem potcelmiem ir maza raža. Šī šķirne ziedēja jau 29. aprīlī, turpretī igauņu šķirnei ‘Anu’, kas ziedēja vēlāk, raža ir lielāka.
Kuldīgas pusē pabiju vienas saimniecības divos dažāda vecuma dārzos, kas atrodas dažādās vietās ar atšķirīgām augsnēm. Vecākajā dārzā salīdzinoši laba raža gaidāma šķirnēm ‘Iputj’, ‘Brjanskaja Rozovaja’, ‘Aija’, ‘Balzams’, ‘Brjanskas 3-36’. Pilni koki bija šķirnēm ‘Radica’ un ‘Zorka’.
Arī šajā dārzā šķirnei ‘Arthur’ ražas bija vairāk augšējos zaros, apakšējie bija pustukši, kas liecina, ka šīs šķirnes ziedpumpuri pazeminātā gaisa temperatūrā cieš vairāk. Mazāk aizmetušies augļi bija ‘Meelikai’. Par šo šķirni dažādās saimniecībās atsauksmes ir atšķirīgas. Arī šajā dārzā lielākās salnas laikā ķiršu dārzs ticis dūmots un raža būtiski nav cietusi.
Otrā dārzā, kur koki jauni, vieta atklātāka, raža ir salīdzinoši maza. Ziedi vairāk bija cietuši šķirnei ‘Aija’. Salīdzinoši labāk aizmetušies augļi šķirnei ‘Zorka’, ‘Brjanskas 3-36’.
Ventspils pusē, dārzā, kur aug šķirnes ‘Meelika’, Iputj’, ‘Mičurinka’, raža būs visām šķirnēm. Pēc saimnieku teiktā, šķirnei ‘Arthur’ gan gājuši bojā pat koki.
Alsungas pusē, kur minimālā gaisa temperatūra bijusi mīnus 3 oC, laba raža šķirnei ‘Balzams’, ‘Jurgita’, ‘Meelika’, kā arī šķirnei ‘Iputj’. Neliela raža no vējiem pasargātā vietā ir arī šķirnei ‘Tehlovan’. Sliktāk jūtas šķirne ‘Krupnoplodnaja’.
Arī Ēdoles pagastā salna bijusi, bet ķiršus skārusi maz. Uz jaunajiem kociņiem raža bija šķirnēm ‘Ovstuženka’, ‘Paula’, ‘Jurga’ (attēlā).
Dārzā bija arī ļoti lieli apmēram 60 gadu veci koki, pilni ar augļiem.
Pēc redzētā viennozīmīgi var teikt, ka vismaz Kurzemes pusē raža ir, un šogad, kad ķiršu ziedēšanas laikā, kā arī pēc ziedēšanas bija stipras salnas, raža ir atkarīga no dārza vietas.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
