Vai sāksies Trešais pasaules karš? Putins gatavojas doties uz Ukrainu – paver ceļu mobilizācijai un Ukrainas pievienošanai Krievijai 254
Krievijas prezidenta Vladimira Putina šodienas paziņojumi radīja sajūtu, ka viņš ir gatavs uzsākt karu Ukrainā, radot bažas pasaules sabiedrībā, ka varētu iesaistīties arī NATO un situācija eskalētos līdz Trešajam pasaules karam, ziņo Dailymail.
Kremlis šodien paziņoja par referendumiem Luhanskā, Doneckā, Zaporižjā un Hersonā laikā no 23. līdz 27. septembrim. Dmitrijs Medvedevs, Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, apsolīja, ka pēc tam visi pašaizsardzības spēki tiks piesaistīti, lai aizsargātu šo “Krievijas teritoriju”.
Tas viss ticis nostiprināts arī Krievijas likumos, kas bruģē ceļu uz to, lai Putins varētu izbeigt “īpašo militāro operāciju” un oficiāli pasludināt karu, kas ļaus viņam mobilizēt Krievijas daudzskaitlīgo armiju.
Jau pa dienu Krievijas nacionālajā raidorganizācijā tika paziņots, ka Putins gatavo uzrunu tautai, taču sīkāka informācija par runas saturu pagaidām nav izpausta.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nosodījis Krievijas plānus rīkot “referendumus” okupētajās Ukrainas teritorijās, uzverot, ka tas būtu klajš starptautisko tiesību pārkāpums. Stoltenbergs brīdināja, ka tā ir kara tālāka eskalācija, un aicināja starptautisko sabiedrību nosodīt šo soli un palielināt savu atbalstu Ukrainai. Arī Baltais nams paziņojis, ka ASV nekad neatzīs Krievijas soļus Ukrainas teritorijas aneksijai.
Ir “ļoti, ļoti skaidrs, ka šie viltus referendumi nevar tikt akceptēti, ka uz tiem neattiecas starptautiskās tiesības”, sacīja Šolcs.
Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šodien teicis: “Jau pašā operācijas sākumā mēs norādījām, ka attiecīgo teritoriju iedzīvotājiem pašiem jāļauj lemt savu likteni, viņi paši vēlas būt pār to noteicēji.”
Jāpiemin arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kurš ilgu laiku centies būt vidutājs starp Krieviju un Ukrainu un nesen intervijā ASV telekanālam PBS atzinis, ka viņam radies iespaids – Krievijas prezidents Vladimirs Putins karu Ukrainu grib izbeigt pēc iespējas ātrāk.
“Uzbekistānā es tikos ar prezidentu Putinu, un man ar viņu bija ļoti plašas diskusijas. Un viņš tiešām man apliecināja, ka viņš vēlas to izbeigt, cik vien drīz iespējams,” atbildot uz žurnālistes Džūdijas Vudrafas jautājumu par to, kā un cik drīz karš varētu beigties, sacīja Erdogans, minot tikšanos ar Putinu nule notikušā reģionālā samita gaitā. “Tāds bija mans iespaids, jo tas, kā lietas notiek tagad, ir diezgan problemātiski,” viņš piebilda.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, apkopojot beidzamās diennakts notikumus Ukrainā, teicis: “Mēs stabilizējam situāciju, ieņemot savas pozīcijas. Stingri. Tik stingri, ka okupanti ir panikā. Mēs jau brīdinājām krievu karavīrus Ukrainā, ka viņiem ir tikai divas iespējas – bēgt no mūsu zemes vai padoties.”
Ukrainas valdības pārstāvji arī norādījuši, ka ir redzams, ka arī Krievija apkopo spēkus, beidzamajā laikā mēģinājusi uzbrukt Harkivai no dienvidiem.
Krievu politologs Dmitrijs Oreškins saka: “Ir acīmredzami, ka teksts par mobilizāciju drīz izskanēs. Kremlis pats šo vārdu nevēlas izrunāt, bet uzdod to darīt Kremļa ieceltajiem deputātiem. Tas, kas šobrīd notiek Ukrainā, viennozīmīgi ir militārā sakāve. Caurumi ir jāaizpilda, ir nepieciešams vairāk lielgabalu gaļas. Tāpēc nevar iztikt bez mobilizācijas.”
Politologs arī norāda, ka ir viegli atbalstīt militāro operāciju, noraugoties uz to televizora ekrānā un sēžot dīvānā. Citas sajūtas rodas, ja karā iesauc dēlus un citus tuviniekus.
Arī Čečenijas līdera Ramzana Kadirova pirms nedēļas izteiktie vārdi šobrīd jau izklausās pravietiski: “Ja jūs jautātu manu viedokli, es pasludinātu karu un mobilizāciju. Es sāktu gatavot cilvēkus karam. Mēs nezinām, kas notiks rīt. Mēs nedrīkstam gaidīt.”
