Vai sagaidāms finanšu sistēmas kapitālā remonta restarts jau iepriekš zināma kandidāta vadībā? 3
Valsts kanceleja 2023.gada 27.martā izsludinājusi konkursu uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatu, kurš ir vakants jau kopš 2022.gada 16.jūnija, kad Saeima šajā amatā neapstiprināja Ilzi Znotiņu, kura FID bija vadījusi kopš 2018.gada.
Kopš Ilzes Znotiņas neapstiprināšanas FID vadītājas amatā ir pagājis gads, un Krišjāņa Kariņa valdība uzsākusi strauju virzību, lai pēc iespējas ātrāk atrastu jaunu priekšnieku šai visnotaļ ietekmīgajai iestādei, kurai cita starpā tikusi piedēvēta arī tādu finanšu caurspīdīguma “standartu” ieviešana, kas atņem gan vietējiem, gan ārvalstu uzņēmējiem jebkādu vēlmi investēt mūsu valsts ekonomikā. Izvairīšanās no finanšu pasaules “pelēkā saraksta”, nenoliedzami, ir sasniegums, taču Latvijas cīņai pret naudas atmazgāšanu bijušas arī ēnas puses, par kurām rakstīts arī Vācijas mediju portālā .
Lai arī šādu formulējumu Znotiņas nepārvēlēšanai Saeima nesniedza un formāli tikai pietrūka balsis viņas apstiprināšanai, kuluāros izskanēja, ka tieši Znotiņas kā FID vadītājas sliktais novērtējums finanšu speciālistu lokā, kā arī ar dienesta darbību radītā negatīvā rezonanse sabiedrībā un nepārliecinošās atbildes uz deputātu jautājumiem pirms balsojuma, bijuši galvenie iemesli, kuru dēļ viņai nācās amatu zaudēt.
FID vadītāja amats valstij ir ļoti nozīmīgs, un ir svarīgi, lai to ieņemtu cilvēks, pār kuru nekrīt ne mazākā šaubu ēna. Tomēr neformālās sarunās kuluāros jau izskanējis, ka kandidātu meklēšanas process esot vien formalitāte, jo “savējais” vadītājs esot jau noskatīts.
Šobrīd iestādes vadītāja pienākumus pilda Znotiņas vietnieks FID Stratēģiskās analīzes nodaļas un Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs Toms Platacis, kuru savulaik šim amatam, FID izsludinātajam konkursam uz vadītājas vietnieka amatu noslēdzoties bez rezultātiem, izvēlējās pati Ilze Znotiņa. Platacis iestādē pildījis pienākumus, kas vairāk bijuši saistīti ar atbalsta funkciju veikšanu un dažādu teorētisko jautājumu risināšanu, nevis operatīvo darbu.
Nav izslēgts, ka par nākamo FID vadītāju kļūs tieši viņš, pēc neoficiālas informācijas tam nepieciešamā politiskā aizmugure Platacim esot, un arī viņš pats pagājušā gada nogalē intervijā laikrakstam “Diena” atzina, ka varētu kandidēt. Tikmēr kuluāru sarunās izskanējis, ka Platacim uzvarot šajā konkursā, atbrīvotos viņa pašreiz ieņemamā Stratēģiskās analīzes nodaļas un Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītāja amata vieta, kas vienlaikus ir arī iestādes vadītāja vietnieka vieta, un to tad konkursa rezultātā, vai arī tikai ar jaunā iestādes vadītāja ziņu, varētu ieņemt Ilze Znotiņa. Kurš gan varētu pārmest, ka jaunais iestādes vadītājs sev palīgos izvēlas šajā darbā ļoti pieredzējušu bijušo kolēģi?
Šāds scenārijs nav izslēdzams, jo FID vadītāja p.i., ņemot vērā viņa iespējas operēt ar informāciju, kuras nav un nevar būt citu pretendentu rīcībā, ir iespēja izskatīties kompetentāk uz citu fona. Taču tādā gadījumā tieši šim kandidātam būtu nepieciešams nodrošināt atbalstu komisijā, kura vērtēs kandidātus uz FID vadītāja amatu. Līdz ar to, iespējams, var gadīties arī tā, ka konkurss būs vien formāls pasākums, lai šo valstij ļoti būtisko amatu ieņemtu jau iepriekš zināms kandidāts.
