Māris Niklass: Vai Saeima pelnījusi uzslavu? 27
Māris Niklass, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts prezidents Egils Levits 8. septembrī uzrunāja 13. Saeimas deputātus rudens sesijas pirmajā dienā, tās darbības pēdējā cēlienā. Bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse atļāvās Valsts prezidenta uzrunu nosaukt par slavas dziesmu esošajai Saeimai.
Arī manis aptaujātie bijušie pašvaldību vadītāji un AP deputāti bija krietni kritiskāki par prezidena runā pausto. Viedokļu paudēji atgādināja, ka savulaik Egils Levits par tā saucamo reģionālo likumu esot teicis, ka tas esot sasteigts, nepārdomāts, bez pienācīgas analīzes un ar pašiem iedzīvotājiem likumdevējs un ierēdņi konsultējušies formāli.
Tagad gan Valsts prezidents par to pašu likumu teic, ka tas tapis, kaismīgu diskusiju pavadīts, un reforma padara pašvaldības ekonomiski jaudīgākas, pakalpojumus – vienlīdzīgi pieejamus un kvalitatīvākus. Tā patiešām esot viena no nozīmīgākajām pēdējo gadu reformām.
Te nu es vēlos Levita kunga teikto nedaudz apstrīdēt. Uz kādu pētījuma vai aptauju pamata var apgalvot, ka pašvaldības kļuvušas ekonomiski jaudīgākas, ja tām par 5% samazināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzi?
Kā var apgalvot, ka pakalpojums kļuvis kvalitatīvāks? Tā jau mēs varam aizrunāties, ka dzīve uz Marsa arī ir labāka. Atgādināšu, ka šādai reformai vēlētāju mandāts bija tikai vienai partijai – “Attīstībai/Par”, kuras pirsmsvēlēšanu programmā patiešām bija punkts par pašvaldību reformu. Likumdevējs neņēma vērā vairāku novadu iedzīvotāju aptaujas, kur bija izteikta vēlme saglabāt patstāvību. Viskliedzošākais bija Ikšķiles piemērs, kurā izpaudās VARAM ministra despotisms.
Vairākas pašvaldības vēlējās pievienoties citiem t.s. attīstības centriem. Vai 19 pieteikumi Satversmes tiesai liecina par pārdomātu reformu? Tiesa bija spiesta atzīt Skultes iedzīvotāju prasību un saglabāja viņu piederību Limbažiem. Varakļānu novadu likumdevējs gribēja “iespiest” Rēzeknes novadā, neskatoties, ka pašvaldība pēc Saeimas Pašvaldības lietu komisijas ieteikuma bija veikusi oficiālu aptauju par piederību. Nospiedošs iedzīvotāju vairākums savu likteni gribēja saistīt ar Madonu.
Par varakļāniešu likteni vēl būs jālemj 14. Saeimai. Vai to var uzskatīt par 13. Saeimas padarītu darbu? Pašvaldību izdevumus, algojot advokātus, arī varētu pieskaitīt pie “reformas ieguvumiem”. Varakļānu novada iedzīvotāji un uzņēmēji pat sameta naudiņu, lai atvieglotu pašvaldības finanšu slogu. Pavisam inovatīvu risinājumu likumdevējs atrada, ar 2029. gadu Daugavpilij pievienojot apkārtējos novadus, perspektīvā veidojot t.s. Dvinskas anklāvu. Kurš zina iedzīvotāju etnisko sastāvu, mani sapratīs.
Reforma patvaļīgi mainīja pašvaldības administratīvās robežas. Tās reformēja tiktāl, ka 333 pagasti un 6 pilsētas palika bez pārstāvniecības jaunievēlētajās domēs. Ierēdniecība savā leksikā jau attālinājusies no pagasta termina, to aizstājot ar “teritoriālā vienība”. Viņi laikam nelasa pēc Valsts prezidenta iniciatīvas pieņemto “Vēsturisko zemju likumu”.
Pieņemu, ka manis piesauktais pēdējais likumdošanas akts tapa, lai daļēji mazinātu Administratīvi teritoriālā likuma nepilnības, kas liedz iedzīvotājiem pilnībā realizēt Satversmē paredzētās tiesības un neatbilst mūsdienīgas un daudzlīmeņu pārvaldības sistēmai. Tāda pastāv Eiropas Savienības valstīs un paredz, ka iedzīvotāju vajadzības ir lemjamas tuvāk viņiem (subsidaritātes princips).
Egils Levits savā runā vēl atgādināja aizejošajai Saeimai, ka Pašvaldību likumā jāparedz tiesības cilvēkiem ievēlēt arī savus pārstāvjus vietējās nozīmes lietu kārtošanai. Tas ir pilsoniskās līdzdalības un demokrātijas jautājums.
Man rodas jautājums – kas tā par publiskās pārvaldes institūciju varētu būt? Vai nebūs pseidopadomes? Vai šie likumu papildinājumi spēs labot jau reformā nostiprinātās struktūras? Viena gada prakse reformētajās pašvaldībās parāda, ka milzīgi audzis ierēdņu skaits novadu centros, gandrīz atstājot pagastus bez pārvaldītājiem.
Savdabīgs rekords uzstādīts Ludzas novadā, kur Pureņu pagasta bibliotekārei jāpilda trīs pienākumi – savs, kultūras nama vadītājas un pārvaldnieka amati. Gaidāmās enerģētiskās krīzes laikā, Ekonomikas ministrijas ieskatā, pagastu pārvaldēm būtu jāpārskata esošās apkures sistēmas. Vai bibliotekārēm tas būs pa spēkam? Te nu jāpiekrīt kādreizējam AP deputātam Valdim Šteinam, ka esošie pagastu centri vairāk atgādina nodokļu iekasēšanas vietas.
