Vēlies parunāt par mašīnām ar domubiedriem un veikt kādu testa braucienu? Ir varianti! 0
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vispirms atgādinu, ka šīs nedēļas sestdiena ir vienīgā diena gadā, kad ar konkursam pieteiktajiem automobiļiem tikties klātienē un pat pamēģināt tos kustībā būs iespēja ne tikai žūrijas biedriem, bet katram, kurš atnāks uz lielveikala “Mols” stāvvietu. Publiskās testu dienas starts – plkst. 11.
Arī sarunas
Testa braucieni, protams, būs īsi. Jo gribētāju tradicionāli šeit daudz. Tos var nākties arī diezgan ilgi gaidīt. Kā aizpildīt šo laiku?
“Paldies par iespēju parunāties!” – tādus vārdus pagājušajā gadā pie “Mola” dzirdējām daudzreiz. Un par to patiess prieks. Jo tieši tāds ir šī konkursa plašai publikai atvērto pasākumu galvenais mērķis – dot jebkuram interesentam iespēju ar pieredzes bagātiem kolēģiem (žūrijas biedriem) parunāt bez tirdzniecības salonos neizbēgamā firmas pārstāvju spiediena.
Tādēļ viena vieta noderīgai brauciena gaidīšanas laika pakavēšanai – “Gada auto” galvenā telts. Un – kā afišās teikts – drošas braukšanas semināri. Tāds oficiālais nosaukums. Faktiski – koleģiālas satiksmes dalībnieku sarunas, kuru ikdienā ļoti pietrūkst: par gājējiem un viņu “slikto uzvedību”; par pareizu mobilā telefona lietošanu; par distances neievērošanu.
Par braucienu pārāk tuvu priekšējam auto – šis ieradums kaitē plašam skatam vēl vairāk par telefonu. Smagajam pakaļā ielīdis, tu esi akls. Un tavi apdzīšanas manevri kļūst par avantūru. Diemžēl tik izplatītā mediju ziņa – “iebrauca pretējā virziena joslā un sadūrās…” – ļoti bieži ir šādu izlēcienu sekas.
Vai elektriskie ir labāki?
Tāds pavisam noteikti būs viens no diskusiju virzieniem. Un, cik nu spēšu, centīšos to stūrēt nevis uz joprojām miglā tīto ekoloģisko un ekonomisko guvumu, bet izmaiņām, kuras jaunā auto piedziņas sistēma var radīt satiksmes dinamikā.
Labā vēsts – krimināli ātro braucēju pulciņu elektromobilis (EV) nepapildinās. Jo pat dārgākie no tiem ir relatīvi lēni. Šo auto maksimālie ātrumi ir ap 150–160 km/h (ko viegli pārspēj gandrīz jebkurš kaut 30 gadus vecs iekšdedzes motors). Dinamika šoseju kariņos vajadzīgajos diapazonos (100–140 km/h) nebūt nav izcila. Un piedevām – enerģijas krājums (jau tā visai skops), braucot ar “gāzes” pedāli grīdā, jebkuram EV dilst tik strauji, ka azartu slāpē labāk par vismodernākajiem radariem. Skriesi – drīz stāvēsi rindā pie uzlādes stacijas…
Tātad varam prognozēt, ka lielceļu atmosfēru kaut cik būtisks EV daļas palielinājums uzlabos. Bet pilsētā?
Negaisa mākoņi
Un zibeņi. Ja iekšdedzes laikos tādi paātrinājumi kā 0–100 km/h desmit sekundēs bija retu “sportisku” (kāpēc šo vārdu lieku pēdiņās, skaidrošu mazliet vēlāk un plašāk) eksemplāru slavas zīme, elektrības laikos “desmit līdz simtam” ir štrunts. Nu šo ātrumu, apdzīvotām vietām pavisam nepiemērotu un bīstamu, kādos 120 metros spēj sasniegt gandrīz visi šie nerūcošie, par savu tuvošanos nebrīdinošie pusotras un vairāk tonnas smagie lādiņi. Prāva daļa no tiem spēj simtu sasniegt vēl ātrāk.
Un tas jau nav viss. Savdabīgā EV griezes momenta līkne (faktiski taisne līdz 3000 apgriezieniem) padara vēl straujāku šī sprinta sākumdaļu. Rezultāts – pilsētas limitu (50 km/h) šie sasniedz apmēram trijās sekundēs, šajā laikā nobraucot (nolidojot?!) tikai nepilnus 30 metrus. Vai tas tantuks, kurš uz šo pusi nupat skatījās un redzēja to zvēru rāmi stāvam, spēs paredzēt, ka pēc trim viņas soļiem šis jau var būt atlidojis? Vai zēns, kuru superfiksais taisās apdzīt, sāks skatīties spogulī vairāk nekā uz priekšu?
Vai drīkst pārdot kaifu?
Vienmērīgs ātrums – pat ļoti liels – nav kaifs. Organisms pie tā ātri pierod un nereaģē nekādi. Tu taču snaud lidmašīnā, kuras spidometrs pašlaik rāda 900 km/h…
Bauda, adrenalīns ir paātrinājumā. Un tās pietiekami turīgās (lai pirktu EV) publikas liela daļa neapšaubāmi ir baudkāra. Tirgus ekonomikā šo kāri nedrīkst neizmantot. Peļņas iespēju nedrīkst ignorēt. Un tādēļ – še tev! Še “sport” režīma poga mašīnītē, kura jau tā ir lecīga…
Ražotājs, tirgotājs piedāvā legālu narkotiku devu. Labi? Vai tomēr kādai augstākai varai vajadzētu iejaukties. Kamēr nav par vēlu…
Tik vienkāršoti apmācītam stūrētājam, kādi ir vairākums mūsu ielās manevrējošie, jaudīgākie EV var būt bīstami arī tādēļ, ka tie ir smagi. Ap pustonnu smagāki nekā līdzīgu izmēru klasiskie auto. Un tādēļ grūtāk bremzējami, grūtāk precīzi stūrējami līkumos, jo centrbēdzes spēku piedziņas enerģija nemaina. Tas aug līdz ar masu. Vai to zina čalis ar to “smago kāju”?
Kurš “sportiskākais”?
Tā sauc vienu no konkursa papildnominācijām, kuru es jau vairākus gadus mēģinu pierunāt no nolikuma svītrot. Jo, pirmkārt, žūrijai Latvijā nav iespēju pretendentus šajā jomā pārbaudīt. Ne Latvijā, ne Eiropā. To jau pagājušajā gadsimtā presei deklarēja “Peugeot” speciālisti. Un sāka žurnālistus vest uz Jordāniju, kur tuksnešos pie Nāves jūras tika sasniegts mans personīgais ātruma rekords – 265 km/h. Ar V6 benzīna motoru dzītā kompaktklases auto.
Testi Latvijā? Ja nu vienīgi Biķernieku trasē, ko nez vai gribēs automobiļu saimnieki, nez vai pratīs arī paši vērtētāji. Patiešām ātrs brauciens tomēr prasa speciālu sagatavotību un regulārus treniņus. Otrkārt – neredzu šim titulam jēgu. Kāpēc pūst dinamikas pārdevēju stabulē, ja šādi rosinām cilvēku maksāt par vērtībām, kuras izmantot šeit nebūs iespējams? Saprātīgā ikdienas satiksmē nez vai “sportiskumu” vajadzētu vairot.
Jums citādi viedokļi? Nāciet uz “Molu”! Papļāpāsim. Un sportiskās iemaņas varēsiet pārbaudīt slaloma trasē.
