Gints Konrads: Vai rūpes par bērnu nākotni ir prioritāte? 0
Gints Konrads, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Atbilde uz virsraksta jautājumu šķiet pašsaprotama. Kurš gan nerūpējas par savu bērnu nākotni, nevēl viņiem labklājību, brīnišķīgu ģimeni, lielisku karjeru? Taču godīgi paraugoties spogulī un uzdodot šo jautājumu vēlreiz, iespējams, nāksies aizdomāties. Vai tiešām šodienas labumi – jauns auto, skaists ceļojums, vakariņas dārgā restorānā vai kas cits – kādreiz nešķiet svarīgāki?
Apdrošināšanas sabiedrības “Ergo” sadarbībā ar “Norstat Latvija” nupat veiktā tiešsaistes aptauja par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumiem rāda, ka situācija nav tik viennozīmīga. Jā, taisnība, Latvijas iedzīvotāji, iespējams, kovida krīzes ietekmē ir sākuši krāt vairāk – kaut nelielus uzkrājumus veido jau 52% aptaujāto, lai gan tikai katram trešajam finanšu situācija ir tāda, ka viņiem katru mēnesi paliek brīvie līdzekļi pēc visu rēķinu apmaksas un ikdienā nepieciešamo lietu iegādes. Taču svarīgi ir arī tas, kādā veidā un kādam mērķim tiek krāts?
Un te parādās tendence, kuru nu nekādi nevarētu dēvēt par viedu vai modernu. 43% aptaujāto pēc sentēvu metodes turpina krāt zeķē jeb skaidrā naudā, 40% – parastā bankas krājkontā, bet 30% – pensiju trešajā līmenī. Un tikai 17% izvēlas uzkrājumu ar dzīvības apdrošināšanu vai ieguldīšanu akcijās vai citos vērtspapīros. Visdrīzāk pirmie divi no šiem uzkrājumu veidiem nav orientēti uz tālu nākotni, bet uz kādiem lielākiem pirkumiem vai to pašu ceļojumu, savukārt trešais pensiju līmenis attiecas uz paša uzkrājumu veidotāja, ne viņa bērnu nākotni.
Interesanti arī, ka, atbildot uz jautājumu par to, kas visvairāk uztrauc ikdienā, gandrīz četras piektdaļas no aptaujātajiem nosauc savu un ģimenes locekļu veselību, ceturtā daļa – ģimenes finansiālo drošību, bet tikai 21% – bērna iespējas iegūt labu izglītību nākotnē. Jāatzīmē, ka izvirzītās prioritātes precīzi atspoguļojas arī rīcībā – tikai 11% jau veido uzkrājumus bērnu augstākās izglītības iegūšanai nākotnē. Vienlaikus 48% no tiem, kas krāj vai plāno to darīt, atzīst, ka bērnu nākotne ir nozīmīga motivācija to darīt!
Kāpēc vērojama šāda disonanse starp izpratni, kā rīkoties ir pareizi, un reālo rīcību? Vai tiešām jau aizmirsušies pašu studentu gadi, kad tukša kabata, no laukiem atvestie kartupeļi un kopmītņu kolēģiem aizlienētie pieci lati, ar ko iztikt līdz nedēļas beigām un atgriezties vecāku ligzdiņā, bija ikdienas realitāte? Vai tiešām nav saprotams, ka 21. gadsimtā šāda “idille” vairs nav iespējama, bet finanšu līdzekļu trūkums bērnam, kad viņš nokļūs izvēles priekšā, kur studēt, var kļūt par galveno šķērsli viņa sapņu īstenošanai?
Kā liecina aptauja, šķiet, ka atbilde slēpjas zināšanu un informācijas trūkumā par to, cik mūsdienās maksā laba augstākā izglītība, cik reālas ir iespējas paralēli pilnvērtīgi studēt un strādāt, un cik lielā mērā students var rēķināties ar valsts atbalstu. 27% no aptaujātajiem cer, ka viņu bērns varēs studēt par budžeta līdzekļiem, kas vairumā gadījumu nemaz nav iespējams, bet 26% – ar kredīta palīdzību, kas neapšaubāmi ir daudz neizdevīgāks finanšu risinājums nekā pašam savu uzkrājumu veidošana.
Vēl vairāk – izrādās, ka Latvijas iedzīvotājiem ir pavisam vājš priekšstats par studiju maksas lielumu Latvijas augstskolās. Uz jautājumu, cik liela summa šobrīd ir nepieciešama trīs gadus ilgas bakalaura studiju programmas apmaksai, 27% aptaujāto norādīja, ka tie esot 2000 līdz 4000 eiro, bet vēl 28% – 4000 līdz 7000 eiro. Patiesībā 2000 eiro būtu minimālā summa, ar ko jārēķinās gadā, nemaz nerunājot par prestižāko augstskolu visvairāk pieprasītajām programmām, kur mācību maksa gadā var sasniegt pat padsmit tūkstošus eiro, līdzīgi kā daudzās ārzemju augstskolās. Augstākā izglītība Latvijā nebūt vairs nav lēta, šī tendence nākotnē kļūs vēl spēcīgāka sakarā ar ārvalstu mācībspēku piesaisti un kvalitatīvākām studiju programmām.
Latvijā ir pietiekami lielas iespējas saņemt izdevīgu piedāvājumu uzkrājumu veidošanai bērna studijām augstskolā. Turklāt tas nebūt nav dārgi un pilnībā atbilst tām finanšu iespējām, uz kurām norāda vairākums aptaujāto. Ja jūsu bērnam ir septiņi gadi un jūs katru mēnesi ieguldīsiet kaut vai 50 eiro, 12 gadu laikā līdz viņa studiju uzsākšanai jūsu uzkrājums ar procentiem plus atgūtais iedzīvotāju ienākuma nodoklis veidos 9840 eiro kopējo finanšu ieguvumu, kas var izrādīties būtiskākais solis ceļā uz jūsu bērna sapņu piepildījumu.
