Ivars Bušmanis: Katru gadu valsts būvē budžetu ar bedri, kuru nākamgad aizpilda ar naudu, izrokot jaunu bedri 1
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Ir vajadzīgs celtnis, lai uzbūvētu celtni,” tā sākas viena no manām mīļākajām dziesmiņām – Džeisona Mraza “Dzīve ir brīnišķīga” (“Life Is Wonderful”).
Viegla kā skaitāmpantiņš, pilna ar triviālām atziņām, kas, sakopotas pāris pantos, uzzīmē bildi par paradoksālo un daudznozīmīgo dzīvi. Tā man ieskanas galvā pat it kā nepiemērotākos dzīves brīžos, piemēram, kad valdība spriež par budžetu.
“Ir jāizrok bedre, lai uzbūvētu kalnu,” tā dzied Džeisons.
Un tik tiešām. Katru gadu valsts būvē budžetu ar bedri, kuru nākamgad aizpilda ar naudu, izrokot jaunu bedri tā gada budžetā. Un tā gadu no gada.
Šogad pandēmijas iespaidā ekonomikas noturēšanas un atveseļošanās pasākumiem izraktā budžeta bedre ir daudzkārt dziļāka.
Un “izraktās naudas kalns” lielāks. Algas maksāšana par nestrādāšanu (“piespiedu dīkstāve”) balstās uz cerību, ka noturētie darbinieki nākamgad to atpelnīs.
Covid-19 ietekmē eksporta apjomi ir samazinājušies par 15%, tūrisms katru mēnesi zaudējis vairākus desmitus miljonu eiro.
Pēc Ekonomikas ministrijas pieteikuma valdība pagājušajā nedēļā piešķīra papildu finansējumu 22,5 miljonu eiro apmērā eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam.
Pirms tam LIAA aploksnē dāvinājumam uzņēmumiem darba samaksas kompensēšanai jau bija 51 miljons eiro, bet tūrismam – 19,2 miljoni.
“Papildu finansējuma piešķiršana būs efektīvs atbalsts Latvijas starptautiskās konkurētspējas stiprināšanā, kā arī uzņēmumu eksportspējas un tūrisma aktivitāšu atjaunošanā,” uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Vislielākais atbalsts ir eksportspējīgākajiem – tiem, kuriem eksporta apjoms pērn sasniedza vismaz miljonu eiro, kuriem kopš aprīļa ir kritums par 20%, kuri darbiniekiem maksā vismaz 800 eiro bruto algu.
Tie arī varēs saņemt atbalstu 25% apmērā no uzņēmuma 2019. gadā nomaksātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk kā 800 000 eiro.
Bet ikviens uzņēmums varēs kvalificēties starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, lai saņemtu individuālu atbalstu grantu veidā 20 000 eiro apmērā.
Vai tas atmaksāsies? Ministra pamatojumā runāts tiek tikai par mērķtiecīgu valsts atbalstu uzņēmējdarbības atsākšanai un darbinieku noturēšanai. Kas neapšaubāmi ir stratēģiski svarīgi, bet nedod nekādu priekšstatu par šāda atbalsta atgūšanas iespējām un termiņiem.
Gribētos cerēt, ka, rokot tik lielu bedri, tiks uzbūvēts pietiekami liels eksportspējīgs kalns, kas tāds arī paliks pēc parādu bedres aizbēršanas.
Pretēja pieeja ir Zemkopības ministrijai (ZM) attiecībā uz atbalstu lauksaimniekiem. Sekojot ES Kopējās lauksaimniecības politikas jaunajām nostādnēm, tieši lielajiem eksportspējīgākajiem lauksaimniekiem no nākamā gada reālais atbalsts tiek samazināts.
Šobrīd lauksaimnieki par hektāru saņem vidēji 130 līdz 140 eiro, bet pēc pašreizējiem ZM prezentētajiem priekšlikumiem 100–105 eiro būšot maksimums, ko lauksaimnieki saņems, ievērojot tādas pašas prasības kā šobrīd.
Tas gan attiecas uz lielākajiem zemes apsaimniekotājiem, jo citiem ir pieejamas dažādas atbalstu palielinošas shēmas.
Turklāt no lielo saimniecību aploksnes vairāk nekā 200 miljoni eiro būs jāatvēl īpaša atbalsta izmaksāšanai mazajiem zemes īpašniekiem, neprasot nekādu lauksaimniecisko ražošanu.
ZM grib mainīt pašreizējo proporciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju. Šādi tiek daļēji bērta ciet mūsu zemnieku konkurētnespējas bedre, kura salīdzinājumā ar pārējo Eiropu ir visdziļākā.
Divas dažādas pieejas. Kura efektīvāka?
Atbilde atkarīga no tā, vai, rokot bedri, būvējam kalnu vai rokam jaunu bedri, lai aizbērtu iepriekšējo.
