Vai augšāmcels Vāgnera namu? Rekonstrukcijai nepieciešami jau gandrīz 30 miljoni 1
Ja Saeima līdz vasarai trešajā lasījumā apstiprinās likumprojektu par Vāgnera nama nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai, aptuveni pēc pusotra gada varētu sākties tā rekonstrukcija. Tā sarunā ar “KZ” sola biedrības dibinātājs Māris Gailis.
Lēmumu bez atlīdzības nodot Vāgnera biedrībai ilgstoši tukšo vēsturisko valsts nekustamo īpašumu R. Vāgnera ielā 4 pērn 19. septembrī Saeima konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā – tas notika pēc vairākiem VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (“VNĪ”) bezcerīgajiem mēģinājumiem izsolē atrast tam nomnieku.
Mērķis esot piesaistīt privātos līdzekļus Vāgnera nama glābšanai,
vienlaikus biedrībai paredzot arī tiesības iegūt valsts un pašvaldību finansējumu un nosakot, ka nekustamais īpašums nav ne atsavināms, ne ieķīlājams.
Savukārt šī gada sākumā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti pirms likumprojekta otrā lasījuma nolēma noteikt stingrākas prasības jaunajiem īpašniekiem. Bija paredzēts to izskatīt pagājušās nedēļas Saeimas sēdē, tomēr ilgās apspriedes par Administratīvi mteritoriālo reformu lemšanu atbīdījušas uz nenoteiktu laiku.
Nevienam nevajadzīgs?
No 1988. līdz savai slēgšanai 2006. gadā šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle. Tad Vāgnera nams tika slēgts, jo senās ēkas sienās radās arvien jaunas plaisas, mazinot zāles estētisko vērtību un apdraudot apmeklētāju drošību.
Četrstāvu ēka ir valsts mēroga kultūrvēstures piemineklis
gan kā daļa no Vecrīgas, gan daļa no valsts nozīmes kultūras pieminekļa “Dzīvojamās ēkas un biedrības “Musse” komplekss”, gan arī tās vēsturiskās nozīmes dēļ.
Laiku pa laikam Vāgnera nama skaistums un loma tiek uz brīdi atgādināti rīdziniekiem un tās viesiem – neregulāri notikušas akcijas Vāgnera nama atjaunošanas atbalstam. VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, kas apsaimnieko ēku, izvirzījusi vairākas ierosmes, arī iespēju pielāgot VSIA “Latvijas koncerti” vajadzībām, lai tas varētu atdzimt mūzikai.
Jau 2017. gadā rakstījām (“Vāgnera zāle. Krāšņa. Vēsturiska. Nevienam nevajadzīga?”, “Kultūrzīmes”, 2017. gada 20. jūnijs), ka
neviena iniciatīva nav bijusi pietiekami pārliecinoša, un tām nav izdevies piesaistīt nama atjaunošanai nepieciešamo finansējumu.
2017. gadā veiktās “VNĪ” aplēsēs minēti 18,8 miljoni eiro, patlaban, kā aprēķinājis Rīgas Vāgnera biedrības dibinātājs Māris Gailis, rekonstrukcijai nepieciešami jau 27 miljoni.
VNĪ oficiālā informācija liecina, ka ēkas saglabāšanas tiešie izdevumi, ieskaitot komunālos pakalpojumus, inženiertehnisko tīklu uzturēšanu, darba samaksu personālam, saimniecības materiālus un remonta darbus, ir vidēji 17 500 eiro gadā, protams, no valsts budžeta. Savukārt paša nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 2019. gadā bija 1,15 miljoni eiro.
Valsts nevar “pavilkt”
Kopumā valdībā pēdējos gados izskatīti pieci iespējamie turpmākās Vāgnera nama attīstības scenāriji, ko izstrādāja darba grupa, kurā piedalījās Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas (KM) un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pārstāvji.
Viens paredzēja īpašuma atjaunošanu par valsts budžeta līdzekļiem, cits – atjaunošanu, izmantojot publisko un privāto partnerību; trešais – nodošanu ilgtermiņa nomā ar nomnieka pienākumu atjaunot ēku; ceturtais – nodošanu Rīgas pašvaldības īpašumā; piektais – atsavināšanu publiskā izsolē.
Kultūras ministrija uzsvērusi, ka, ņemot vērā daudzos finanšietilpīgos kultūras celtņu projektus, kas nepacietīgi gaida savu kārtu, ir skaidrs – valstij tuvākajos gados naudas Vāgnera nama atjaunošanai nebūs.
Patlaban līdzekļi nepieciešami gan Rīgas pils atjaunošanai, kurā atradīsies arī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, gan Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijai, gan Rakstniecības un mūzikas muzeja pastāvīgās ēkas rekonstrukcijai.
Nupat sākta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “Arsenāls” rekonstrukcija, savukārt vēl joprojām neskaidrs ir Nacionālās akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projekta liktenis. Tādēļ pieņemts lēmums ēku bez atlīdzības atdot 2014. gadā dibinātajai Rīgas Vāgnera biedrībai.
Jāpiebilst, ka nevalstiskajai organizācijai ir ietekmīgi dibinātāji:
Žaņa Lipkes muzeja dibinātājs, uzņēmējs, agrākais premjerministrs Māris Gailis, pasaulē pazīstamais operdziedātājs, šobrīd Latvijas Nacionālās operas valdes loceklis Egīls Siliņš, valsts darbinieks, divu sasaukumu Saeimas deputāts Māris Krastiņš un citi.
Atbalstu Vāgnera biedrībai Vāgnera nama atjaunošanā paudis arī Valsts prezidents Egils Levits.
Plāns un nodrošinājums
Rīgas Vāgnera biedrības dibinātājs Māris Gailis teic, ka nama izmantošanas plāns balstīts četros pamatelementos: pati atjaunotā ēka un Vāgnera vārds, baroka laika koncertzāle un 19. gadsimta balles zāle, kā arī muzejs – pastāvīgā ekspozīcija.
“Tikai visu šo elementu kombinācija var kļūt par zīmolu, kultūras projektu, kas ļaus Vāgnera namam sacensties ar citiem muzejiem un koncertzālēm Latvijā, Ziemeļeiropā un Eiropā un attaisnot līdzekļus, kas jāiegulda atjaunošanā,” viņš uzsver.
Vāgnera biedrības mājaslapā norādīts, ka
pēc atjaunošanas namā varētu noritēt daudzveidīga kultūras dzīve –
muzikālā teātra mazās formas izrādes – Kurta Veila, Bertolda Brehta u.c. lugu iestudējumi ar mūziku jeb dziesmuspēles –, mūzikli, eksperimentālas muzikālās izrādes, operetes, baroka, renesanses operu izrādes.
Iecerēti arī teatralizēti koncerti, jo nevienā no pašreizējām Rīgas mazajām koncertzālēm nav teatralizācijas skatuves iespēju, drāmas teātra mazo formu izrādes – sākot no monologa izrādēm un beidzot ar pantomīmu –, kamermūzikas, it īpaši senās mūzikas koncerti, kam vēsturiskā zāle piešķiršot sevišķu oreolu.
Tiekot plānots ēkā izveidot Riharda Vāgnera muzeju,
un starp ieguvumiem pieminēts, ka paredzēta arī iespēja uz “izdevīgiem komerciāliem nosacījumiem” nodrošināt telpas Latvijas kultūras nozīmīgākajām struktūrvienībām – kamerorķestrim “Kremerata Baltica”, Valsts akadēmiskajam korim “Latvija” u.c.
Izsverot riskus, kuru vienā pusē ir vēsturiskā nama atdošana privātai organizācijai, bet otrā – iespēja, ka pēc 15 līdz 20 gadiem nams varētu neatgriezeniski pārtapt graustā, izlemts par labu pirmajam. Tas nav ierakstīts nevienā dokumentā, taču jādomā, ka Mārim Gailim par labu svaru kausus nosvēris arī veiksmīgais Žaņa Lipkes muzeja projekts.
Māris Gailis sarunā ar “KZ” teic, ka finansējums nama atjaunošanai tikšot meklēts, sīkāk neatklājot avotus. Likums paredz, ka ārpus tā, ka pats nams tiek nodots biedrībai bez atlīdzības, tajā var tikt ieguldīti arī valsts un pašvaldību līdzekļi, taču, pēc M. Gaiļa teiktā, šobrīd nekas nav apsolīts.
Šī gada janvārī Saeimas Kultūras, izglītības un zinātnes komisijas deputāti, apspriežot likumprojektu par Vāgnera nama nodošanu biedrības īpašumā,
nonāca pie secinājuma noteikt stingrākas prasības gadījumā, ja biedrība nepildītu savas saistības
un namu varētu atsavināt.
Proti, biedrībai nekustamais īpašums būtu jānodod atpakaļ valstij gadījumos, ja tā beidz pastāvēt, ja netiek nodrošināta nekustamā īpašuma publiskā pieejamība un izmantošana, ja desmit gadu laikā pēc nekustamā īpašuma nodošanas nekustamais īpašums netiek saglabāts un attīstīts vai arī ja tā saglabāšanas darbi netiek sākti trīs gadu laikā no īpašnieka maiņas.
Tāpat namu varēs atsavināt arī tad, ja biedrība būs sākusi nama attīstīšanu, bet desmit gados nebūs izdevies to īstenot.
Valdība varēs namu atprasīt arī tad, ja tas tiks izmantots likumā neparedzētām funkcijām – piemēram, ja telpās ierīkots “paukošanas klubs”.
Rīgas Vāgnera biedrībai ir pienākums nodrošināt nama publisku pieejamību
un izmantošanu kultūras un izglītības mērķiem kā koncertu, teātra izrāžu, izstāžu, kultūras vērtību popularizēšanas un ar to saistītu izglītojošu pasākumu norises vietu.
Likums uzliks par pienākumu Vāgnera biedrībai nama saglabāšanas, atjaunošanas un attīstīšanas koncepciju saskaņot ar Kultūras ministriju un reizi gadā iesniegt ministrijai pārskatu par nekustamā īpašuma publisko pieejamību un izmantošanu likumā paredzētajiem mērķiem.
Rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrāde prasīs aptuveni pusotru gadu, prognozē Māris Gailis, solot, ka laikā līdz rekonstrukcijas sākumam ēkā varētu notikt arī atsevišķi kultūras sarīkojumi – zibakcijas. Pirmā no tām gaidāma jau 22. maijā, Riharda Vāgnera dzimšanas dienā.
Uzziņa
Vāgnera nama vēstures lappuses
• Ēka, ko mūsdienās pazīstam kā Riharda Vāgnera namu, tika uzcelta 1782. gadā (vēl nepilni divi gadi, un varēsim svinēt tās 240. jubileju!) kā Rīgas pilsētas teātris pēc arhitekta Kristofera Hāberlanda projekta.
• Laikā, kad par teātra galveno diriģentu kļuva tobrīd jaunais komponists Rihards Vāgners, proti, no 1837. līdz 1839. gadam, nams kļuva par pilsētas kultūras dzīves centru, bet pats Vāgners ēku ņēma par paraugu, plānojot Baireitas teātri, kurā notiek slavenais festivāls.
• Savu nozīmi nams zaudēja 19. gadsimta otrajā pusē, kad tika atklāts Rīgas pilsētas Vācu teātris (tagadējā Latvijas Nacionālā opera un balets).
• Neatkarīgās Latvijas un pēc tam arī padomju laikā Vāgnera namā tika izmitinātas visdažādākās kultūras un izklaides institūcijas – no bibliotēkas un mūzikas kluba līdz pat deju zālei.
