Vai Rīga panāks Viļņu? Aizkavēšanās dārgā cena Baltijas kultūras sāpīgākajā jautājumā 67
Diāna Jance, “Kultūrzīmes” AS “Latvijas Mediji”
Kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas viens no visvairāk sasāpējušajiem kultūras dzīves jautājumiem visās trijās Baltijas valstīs bijis nacionālas nozīmes koncertzāļu būvniecības nepieciešamība. “Kultūrzīmēs” jau agrāk pētīts un sekots līdzi koncertzāļu projektu attīstībai kaimiņos, tāpēc joprojām īpaši interesanta liekas situācija Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.
Pirms četriem gadiem (19.08.2020, “Akmeņainais” ceļš uz Viļņas koncertzāli Taurus kalnā: kādēļ lietuvieši nojauca Arodbiedrību namu?”) izvērstā rakstā kā piemēru Rīgas gadiem ilgajai neizlēmībai jau apbrīnojām lietuviešu jauno nacionālās koncertzāles projektu. Viļņas Nacionālās koncertzāles pabeigšana Taurus kalnā toreiz tika plānota 2026. gadā, kaut gan agrāk ziņās optimistiski bija izskanējis pat 2023. gads, toreiz to saistot ar Viļņas pilsētas 700. dzimšanas dienu. Tādēļ “Kultūrzīmēm”, braucot ar jauno vilcienu, kas tik ērti no Rīgas centrālās stacijas aizved līdz pat Viļņas centrālajai stacijai, likās ļoti būtiski izpētīt, cik augstu jau slejas ēkas sienas un ko par to domā Viļņas iedzīvotāji.
Rīgas un Viļņas līdzības
Viļņas koncertzāles būvniecības ideju vēsturei līdzību ar Rīgu ir daudz: arī Lietuvas galvaspilsētā jauna koncertzāle vajadzīga jau daudzus gadus, turklāt to par savām mājām sauktu pat divi simfoniskie orķestri. Vairākus gadu desmitus koncertzāles nepieciešamības ideja uzsvērta gan Lietuvas Kultūras ministrijas plānos, gan Viļņas pilsētas attīstības koncepcijās, gan mūziķu un sabiedrības runās. Vienojošs faktors ir arī tas, ka gan Viļņā, gan tagad arī Rīgā vieta koncertzālei tika izraudzīta pilsētas daļā ar jau esošu, savā ziņā arhitektoniski interesantu ēku. Uz Viļņu 2019. gada vasarā, beidzoties starptautiskam arhitektūras konkursam par labāko koncertzāles projektu metu, bija atsūtīti 260 jaunās nacionālās koncertzāles ideju meti no daudzām pasaules valstīm. Par labāko risinājumu Viļņas pašvaldības, Lietuvas Arhitektu savienības un Starptautiskās Arhitektu savienības kopējā žūrija atzina spāņu arhitektu kompānijas “Arquivio Architects” projektu.
Savukārt Rīgā starptautiska žūrija ilgi gaidītās akustiskās koncertzāles, kas jau bija ieguvusi nosaukumu “Rīgas filharmonija”, arhitektūras metu konkursa uzvarētājus paziņoja pagājušā gada decembra vidū – tie ir SIA “Mark arhitekti”, SIA “Mailītis A.I.I.M.” un SIA “Labie koki”. Pašlaik, kad jau uzsācies darbs pie projektēšanas, tiek plānots, ka Rīgas filharmonijā pirmais koncerts varētu skanēt pēc pieciem gadiem, tātad 2029. gadā. Bet – cik tālu ir tikuši Viļņas projekta attīstītāji?
Nepieejamais Taurus kalns
Taurus kalns Viļņā atrodas nedaudz nostāk no centra burzmas salīdzinoši klusākā pilsētas rajonā. Tā vienā pusē jau kopš 19. gadsimta sākuma bijusi luterāņu kapsēta, kuru, līdzīgi kā mūsu Lielos kapus, padomju okupācijas laikā 1974. gadā izdemolēja un pārvērta parkā, turklāt kapelas vietā uzbūvējot laulību namu. Agrāk kapsēta parks izskatījās gluži kā jebkura pamesta kapsēta ar nedaudziem celiņiem, bet tagad tās veidols ir mainījies un modernām līnijām iezīmētas gan nedaudzās saglabātās piemiņas vietas, gan informācija par bijušo un iznīcināto.
Tālāk ceļš ved uz koncertzāles celtniecības vietu. Liels ir pārsteigums, ka tā joprojām pilnībā aizsegta skatieniem, turklāt ar celtniecības sētu apjoztā platība ir ļoti plaša, kā vēlāk noskaidroju pilsētas pašvaldībā – 4,8 ha. Uz sētas plastikāta sienām izvietotas dažādas reklāmas, reizumis pa spraudziņu pavīd arī sporta trenažieru augstākie stieņi, bet – kur palikusi pati koncertzāle? Tiesa, mašīnas laiku pa laikam iebrauc pa kādiem vārtiem, savukārt turpat blakus dažu mašīnu šoferi savās kabīnēs desmitos no rīta vēl guļ.
Janina Kalendauskaite, vietējā iedzīvotāja, “Kultūrzīmēm” pastāstīja: “Taurus kalnu sāka sakopt 2022. gadā, un kopš tā laika vietējie iedzīvotāji parkā vairs nav varējuši iekļūt. Tiesa, civillaulības gan bijis iespējams noslēgt visu rekonstrukcijas laiku, bet tas jau notika tālajā galā, nekur citur parkā iedzīvotāji nevarēja tikt. Šī vienmēr bijusi iecienīta vieta, vasarā Viļņas iedzīvotājiem patika doties pastaigās un piknikos, bet ziemā lejā no kalna brauca bērni ar ragaviņām. Mums teica, ka šogad līdz pat gada beigām kalns tā arī paliks noslēgts! Tiesa, tagad, pēc pauzes, darbi ir atsākušies. Apejot visapkārt kalnam, gājēji un riteņbraucēji jau var izmantot tiltiņu, kas ātrāk aizved līdz kalna galam, no kurienes paveras skaists skats. Kaut nu ātrāk viss tiktu sakārtots! Ļoti to gaidu.”
Pamatus raks 2025. gada pavasarī
Kā “Kultūrzīmēm” skaidroja Laura Joffe, “Vilniaus vystymo kompanija” izpilddirektore, Viļņas pilsētas uzdevums bijis gādāt par vecās ēkas nojaukšanu, jaunās ēkas projekta izstrādes gaitu, infrastruktūras izveidi un parka labiekārtošanu.
“Atjaunotā un modernizētā Taurus kalna parka teritorija kļūs par pievilcīgu atpūtas un kultūras objektu, kas saskanēs ar topošo Nacionālo koncertzāli “Tautas nams”. Koncertzāles jumta terase tiks apzaļumota, tur augs krūmi un puķes,” teic Laura Joffe. Šobrīd teritorijā joprojām notiekot intensīvi apzaļumošanas darbi: paralēli norit būvniecība, infrastruktūras attīstība, apzaļumošana. Tiekot vēl ierīkoti gājēju celiņi un ietves, bērnu rotaļu laukumi un āra trenažieru zāles sportam. Īstenojot projektu, Taurus kalna parkā plānots izveidot viengabalainu zaļo zonu savienojumu, kas ļautu no Viņģa parka (kur atrodas arī Dziesmu dienas estrāde) sasniegt vecpilsētu. Izbūvēts arī gājēju tilts pār Tauru ielu, kuru jau iespējams izmantot. Renovēts vecais bērnu rotaļu laukums un izbūvēts jauns, ierīkoti mierīgās atpūtas un sporta laukumi ar āra trenažieriem, ierīkota autostāvvieta.
Parku esot plānots attīstīt tā, lai tiktu uzsvērta topošās Nacionālās koncertzāles dominante, tās arhitektoniskais raksturs, kopumā radot pilsētas iedzīvotājiem ērtu un skaistu atpūtas un kultūras publisko telpu. Jau pabeigtās autostāvvietas pie jaunatklātā gājēju un velosipēdistu pārvada (tilta) īpaši aktuālas kļūs pēc Nacionālās koncertzāles uzbūvēšanas, jo atvieglošot nokļūšanu starp Viļņas Jaunās pilsētas (Naujamiestis) rajonu, kur atradīsies koncertzāle, un vecpilsētu. Taurus kalna parka projektētāju prioritāte un izaicinājums bijis zaļo, neapbūvēto nogāžu izveidošana. Līdz šim parks ir bijis mājvieta vairāk nekā tūkstotim koku un krūmu, kas iespēju robežās tikuši saglabāti. Papildus tiekot veidoti jauni augu stādījumi, kopti esošie koki. Taurus kalna nogāzes centrālajā daļā paredzēts saglabāt ziemas atpūtas zonu. Turklāt esošā dabas ainava tiek izmantota, lai izveidotu arī daudzfunkcionālu aktivitāšu telpu, ko siltajā sezonā varētu izmantot kā brīvdabas amfiteātri – kinoteātri.
Paredzēts, ka lielākā daļa darbu Taurus kalna parkā tiks pabeigti šogad, apmeklētājiem publiskā telpa tiks atvērta 2025. gada siltajā sezonā.
Kā skaidroja uzņēmuma “Vilniaus vystymo kompanija” pārstāve Zita Šlepetiene, saistībā ar Nacionālās koncertzāles projektu šobrīd notiek iepirkuma process par būvdarbiem un drīzumā ar potenciālo darbuzņēmēju paredzēts parakstīt līgumu. Pēc tam sākšoties būvniecības detālplānošana. Ziemā paredzēta pamatu plānošana un citi sagatavošanās darbi, eskavatori darbu pie Nacionālās koncertzāles pamatu rakšanas varētu sākt 2025. gada pavasarī.
Aizkavēšanās dārgā cena
Tomēr jau ap 2019. gadu bija plānots, ka “darbi varētu sākties 2021. gadā un ar pašu pirmo koncertu varētu tikt pabeigti līdz 2023. gadam, kad Viļņa svinēs savu 700. dzimšanas dienu”. Vaicāta par to, kas notika, “Vilniaus vystymo kompanija” izpilddirektore Laura Joffe atbild: “Nacionālās koncertzāles projekts ir unikāls un sarežģīts, tāpēc tā projektēšanas process aizņēmis ilgāku laiku, nekā paredzēts. Liels uzsvars ticis likts uz to, lai projekts pēc iespējas pilnīgāk atbilstu gan mūziķu, gan sabiedrības vajadzībām.”
Daļu būvdarbu bija plānots finansēt par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Vai aizkavēšanos bija viegli saskaņot? “Taisnība, sākotnēji visu Taurus kalna projektu bija plānots finansēt no trim avotiem – ES fondiem, valsts budžeta, kā arī Viļņas pilsētas pašvaldības līdzekļiem. Taurus kalna parka izbūves projekts tiek īstenots pa posmiem: estakādes un autostāvvietu būvniecības izmaksas, kā sākotnēji plānots, tika segtas no ES, valsts un pašvaldības līdzekļiem. Tomēr, tā kā Taurus kalna kopējais projekta izveides grafiks neiekļāvās ES fondu periodā, atlikusī daļa tiek finansēta no pašvaldības līdzekļiem.
Nacionālās koncertzāles projektam pirms laika tiešām tika izskatīts daļējs ES finansējums. Taču galu galā tika nolemts, ka finansējums tiks nodrošināts no pašvaldības un valsts līdzekļiem, un tāds arī saglabājies pašreizējais modelis. Saskaņā ar plānu būvniecību finansēs Kultūras ministrija, Viļņas pilsētas pašvaldība un Lietuvas Republikas valdība,” stāsta Laura Joffe.
Vaicāta par to, kad plānots pats pirmais koncerts, viņa teic: “Balstoties uz pašreizējām Nacionālās koncertzāles projekta finanšu perspektīvām, tiek lēsts, ka pirmais koncerts varētu tikt plānots 2029. gadā.”
Uzziņa
Lietuvas Nacionālā koncertzāle
Projekta celtniecības laukums plānots 1,13 ha platībā, aizņemot piekto daļu no visa Taurus parka teritorijas.
Plānotā apbūves platība paredzēta aptuveni 23 000 km2 apjomā.
Koncertzāles ēkā būs četras zāles: galvenā zāle, mazā zāle, konferenču zāle un mēģinājumu zāle, kā arī ārtelpa.
2022. gada aplēses liecina, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu sasniegt 100,7 miljonus eiro.
Viedokļi
Ir jāuzdrošinās celt kultūras būves
Daniels Freils, “Arquivo Architects” arhitekts: “Protams, šāda veida lieli projekti nav viegli, saskaņot viedokļus starp valdību, pašvaldību un sabiedrību brīžiem ir sarežģīti, turklāt kultūra bieži ir objekts, kas valdības ieskatā var pagaidīt un paciesties vai tikt atlikts. Tagad virzāmies uz priekšu, un ceru, ka turpmāk nebūs nekādu pārsteigumu sliktā nozīmē. Ir pavisam neticami, kā kultūra var likt cilvēkiem atplaukt, pilsētā kustēties. Ir jāsaprot, ka šīs lielās kultūras būves ir būtiskas arī ekonomiskajai attīstībai – tās atved pavisam cita veida tūristus. Pašlaik esam nokļuvuši pasaulē, kur teju visa saziņa notiek internetā, droši vien nākotnē cilvēki uzliks ķiveres un viņiem liksies, ka notiek ceļojums… Bet lielās kultūras būves atļauj pieskarties kultūras un mūzikas brīnumam, mākslai, teātrim – dod pieredzi, ļauj to piedzīvot. Ja mēs neiedrošināsimies būvēt šīs celtnes, mūsu nākotne patiešām kļūs pavisam virtuāla. Īpaši, ja domājam par valstīm, kurām ir bagātas kultūras saknes, kā tas ir Baltijas valstīs; bagātas mūzikas tradīcijas nedrīkst pazaudēt.”
Aļģirds Januts, tenors: “Ja būs brīvība, būs arī mūsu mūzika un kultūra. Ir svarīgi saprast, ka Lietuva pirms simt gadiem bija mazattīstīta Krievijas impērijas nomale un cariskās Krievijas interesēs nebija attīstīt lietuviešu kultūru. Tieši tādēļ mūsu profesionālā mūzika ir tik jauna, salīdzinot ar Vāciju vai pat ar Krieviju, arī Latvijas profesionālā mūzika ir 20 gadus vecāka. Un mums joprojām trūkst nopietnas koncertzāles, kur mūsu talantīgie mūziķi varētu uzstāties.”
