Vai Rietumu ēras noriets? Minhenes drošības konferencē diskutē par “bezrietumnieciskumu” 0
Vācijā aizvadītās nedēļas nogalē notika 56. ikgadējā Minhenes drošības konference, kas pulcēja prezidentus, premjerus, ārlietu un aizsardzības ministrus no vairāk nekā 40 valstīm, kā arī biznesa un starptautisko organizāciju pārstāvjus.
Ko nozīmē būt daļai no Rietumu pasaules
Konferencē piedalījās aptuveni 500 nozīmīgi lēmumu pieņēmēji.
Minhenes drošības konference tiek salīdzināta ar Pasaules ekonomikas forumu Davosā un dēvēta par “drošības Davosu”. Foruma rīkotāji tā motīvu apzīmējuši ar vārdu “Westlessness” (“Bezrietumnieciskums”), uzdodot jautājumus, vai pasaule kļūst mazāk rietumnieciska un vai paši Rietumi nav zaudējuši izpratni, ko nozīmē būt daļai no Rietumu pasaules.
Konferences ziņojumā pieļauts, ka daudzas mūsdienu pasaules drošības problēmas varētu būt saistītas ar pašu Rietumu ietekmes zaudēšanu un ilgtermiņa stratēģijas trūkumu. Rietumu sabiedrības un valdības varētu būt zaudējušas izpratni par to, ko nozīmē piederība Rietumiem.
Nav arī skaidrs, vai Rietumi ir spējīgi nākt klajā ar kopīgu stratēģiju šo problēmu risināšanai.
“Mūsdienu pasaulē konkurence norisinās tik daudzās jomās, starp tik daudziem dažādiem spēkiem, tāpēc vienkārša gaušanās, ka esam pazaudējuši ceļu, mums nenodrošinās turpmāko virzību,” Minhenē paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, piebilstot, ka Eiropa un Ziemeļamerika ir “neaizstājamas partneres”.
Dalījuma līnijas starp ASV un Eiropu
Konferencē izteiktas dalījuma līnijas parādījās starp ASV pārstāvjiem un vairāku Eiropas valstu līderiem. Vašingtonas kritizētāju vidū bija arī Vācijas prezidents Franks Šteinmeiers, kurš norādīja, ka ASV ir “noraidījušas pat pašu starptautiskās kopienas ideju un rīkojas uz savu kaimiņu un partneru rēķina”.
Vācijas prezidents apsūdzēja ASV, Ķīnu un Krieviju globālas neuzticības un nedrošības vairošanā, izvēršot lielvalstu pretstāvi, kas var draudēt ar jaunu kodolieroču sacensību.
Minhenes forumā Britānija būtu varējusi uzsvērt savas stiprās puses aizsardzības un diplomātijas jautājumos arī pēc valsts izstāšanās no Eiropas Savienības, taču atsūtīja otršķirīgas amatpersonas. Neskatoties uz premjerministra Borisa Džonsona runām par “globālo Britāniju”, pastāv bažas, vai briti pēc izstāšanās no ES neieslīgs paši savu problēmu risināšanā un būs gatavi aktīvai diplomātijai. Viens no konferences rīkotājiem Benedikts Franke bija diplomātisks, tomēr atzina, ka organizētāji no britiem bija “cerējuši sagaidīt vairāk”.
Pompeo neatzīst “NATO nāvi”
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo noraidīja kritiku, ka Savienotās Valstis būtu atkāpušās no centrālās vietas pasaules politikā.
Viņš apgalvoja, ka Rietumu vērtības pārvarēs Krievijas un Ķīnas vēlmes pēc “impērijas”.
Ķīnas ārlietu ministrs Vangs Li apsūdzēja Pompeo “melu, nevis uz faktiem balstītas informācijas izplatīšanā par Pekinas nodomiem”. Cenšoties mazināt eiropiešu bažas par ASV prezidenta Trampa saukli “Amerika pirmajā vietā”, viņa svārstīgo nostāju NATO kolektīvās aizsardzības jautājumā un tarifiem Eiropas precēm, Pompeo teica, ka Rietumu vadībā neesot krīzes.
“Es ar prieku varu paziņot, ka transatlantiskās alianses nāve ir stipri pārspīlēta. Rietumi uzvar, un mēs uzvaram kopā,” uzsvēra valsts sekretārs. “Mēs vadījām 81 valsti globālajā cīņā pret “Islāma valsts” kalifātu. Vai tā ir Amerika, kas noraida starptautisko kopienu?” viņš jautāja.
Pompeo paziņoja, ka ASV grib atvēlēt līdz miljardam dolāru enerģētikas projektu atbalstīšanai Eiropas austrumdaļā, lai sekmētu centienus samazināt šā reģiona atkarību no Krievijas dabasgāzes.
Makrons gaida “Eiropas risinājumus”
Francijas prezidents Emanuels Makrons konferencē centās virzīt ideju, ka Eiropai pasaules politikā ir jākļūst neatkarīgākai, aicinot neskatīt ikvienu drošības jautājumu “ar amerikāņu acīm”.
“Mēs nevaram vienmēr iet pa ASV ceļu. Mums ir jādomā arī par Eiropas ceļu,” uzsvēra Makrons, turpinot jau citviet izteikto domu par Eiropas suverenitāti drošības jautājumos. Pēc Britānijas izstāšanās no ES Francija ir palikusi vienīgā bloka kodollielvalsts, kas tai uzliek papildu atbildību.
Makrons jau ir uzaicinājis Vāciju piedalīties sarunās par Francijas kodolbruņojuma politiku.
Francijas prezidents uzsvēra, ka spēcīgāks Eiropas aizsardzības pīlārs papildinātu NATO, ne aizstātu to. Makrons norādīja, ka nepieciešamība pēc lielākas Eiropas militārās sadarbības nav “projekts, kas vērsts pret NATO vai domāts NATO vietā”.
Makrons izteicās arī par rietumvalstu sankciju politiku pret Krieviju, norādot, ka “sankcijas Krievijā pilnīgi neko nav mainījušas”. “Es nerosinu tās visas atcelt. Es tikai uz to norādu,” paziņoja Makrons. Viņš gan atzina, ka Krievija droši vien turpinās iejaukties citu valstu vēlēšanu kampaņās.
Konferences gaitā Francijas prezidents arī lika saprast, ka varētu atteikties no iepriekš paustajiem iebildumiem pret Albānijas un Ziemeļmaķedonijas uzņemšanu ES. Makrons paziņoja, ka piekrīt Šteinmeiera runā izteiktajam viedoklim, ka “mēs (Eiropa) nevaram būt ASV jaunākais partneris”.
Makrons pauda atbalstu NATO, taču piebilda, ka Eiropai jābūt spējīgai atvairīt draudus savā tuvumā un reizēm darboties neatkarīgi no Vašingtonas. “Es ar nepacietību gaidu Eiropas risinājumus,” teica Makrons.
