Vai Rietumos ir vēl nauda un ieroči, ko dot Ukrainai? Notiek sīvas politiskās cīņas – kurš varēja būt dāsnāks 79
Rietumos, iespējams, ir iestājies liels lūzums jeb vienkārši, karam ievelkoties, tu redzi, ka tev būs vēl jāfinansē tas ilgi. Tie Rietumi, kuri kara sākumā pateica, ka nekādā gadījumā nedosim lidaparātus, neapmācīsim karavīrus, tagad pēkšņi sāka mainīt savu nostāju. Raidījums “Globuss” aicināja eskpertus izskaidrot šī fakta “ģenēzi”, kā tas nākas, ka sākumā bija “nē, nē, nē”, bet nu jau ir “jā, varbūt!”
“Tas notika pēc kādas kārtējās Vladimira Putina zvērības Ukrainā. Skaidrs, ka mainās sabiedriskā doma un politiķi jūt lielāku vēju savās burās, lai pārietu pie tā, ko paši iepriekš noliedza. Tas ir tas, ko var vērot jau kopš pērnā gada februāra,” tā komentē Ivars Ijabs, politologs, Eiropas Parlamenta deputāts (AP).
Lielā tēma šeit ir tas fakts, ka Amerikā, tuvojoties prezidenta vēlēšanām, atbalsts Ukrainai jau bijis 48 miljardi, tad tuvākais no pārējām valstīm ir 6 miljradus vērtais bruņojums no britiem. Ijabs aicina iedomāties šo proporciju: “Tā ir milzīga starpība! Tas nozīmē, ka
arī Eiropai vajadzētu uzņemties nozīmīgāku lomu, neaizmirstot, ka Amerikā gaidāmas vēlēšanas un amerikāaņu maks nav bezizmēra.”
Eiroparlamentārietis noliedz, ka ar runāto par Eiropas naudu Ukrainai būtu domājis dažādu Eiropas projektu, piemēram, RailBaltica apturēšanu, viņi vēloties panākt citu.
“Mēs vēlamies ar Eiropas naudu veicināt kopējus aizsardzības iepirkumus, īpaši tām valstīm, kuras daļu no savas munīcijas un aprīkojuma ir jau atdevušas Ukrainai. Latvija šādā ziņā ir bijusi visdāsnākā – mums tagad vajadzētu Eiropas palīdzību, lai šos munīcijas uzkrājumus atjaunotu,” savu nostāju skaidro Ijabs.
Runājot par ukraiņu virzīšanos uz pretuzburukumu, Ijabs saka – ja tas sāksies pārāk agri, tad Krievijai ir iespēja iegūt ļoti lielu taktisku pārsvaru gaisā. Tas būtu galīgi nevietā. Līdz ar to šobrīd tā lidmašīna tēma ir augsta prioritāte, jo skaidrs, ka eiropieši nevēlas atdot savas kaujas lidmašīnas, bet priecātos, ka amerkiāņi dotu savus F-16. Ijabs to nosauc par tādu kā politisku stīvēšanos.
“Patiesībā šeit ir daudzas lietas. Ja dotu iespēju Francijai, franči būtu gatavi nodot visu, lai tikai vēlāk ukraiņi iepirktu Francijas preces. Šajā situācijā ir arī valstu savstarpējais cīniņš par to, kad karš beigsies, un Ukrainai vajadzēs turpināt savu armiju uzturēt – arī par to jau visi domā,” sādu viedokli savukārt pauda Veiko Spolītis, politologs un JV biedrs.
Kas ir svarīgi, bet nav pieņemts, – kas būs ar NATO samitu Viļņā?! Veiko Spolītis nesen bijis kādā konferencē, kur zīmīgi pateikts par nākotni un Ukrainas līdzdalību NATO, ka jau 2008. gadā samitā Bukarestē tieši ASV ļoti kaismīgi bija par Ukrainas iestāju NATO. Austrumeiropas valstis pašas bija tikko iestājušās NATO un ES, tās bija nogaidošās pozīcijās, bet Francija un Vācija bija pret.
“Tagad tad ir tā, ka Polija, Rumānija, Baltijas valstis ļoti atbalsta Ukrainu NATO, Vācija un Francija nu ir nogaidošās pozīcijās, bet ASV šobrīd ir pret, jo Baidena administrācijā ir tā sauktā padomdevēja Salevana grupa, kura ir pret, un Aizsardzības ministra grupa, kura ir par, un to starpā tad ir politiskais cīniņš,” šā brīža situāciju raksturo Spolītis.
