Vai Rietumi atbildēs Krievijas izaicinājumam? 9
Pēc izaicinošā uzbrukuma ar nervu indi bijušajam Krievijas drošībniekam Sergejam Skripaļam un viņa meitai Anglijas pilsētā Solsberi ASV, Vācija, Francija un citas rietumvalstis apliecinājušas atbalstu Britānijas sankcijām pret Krieviju, taču analītiķi pauž bažas, ka Londonas izziņotā pārdesmit Krievijas diplomātu izraidīšana neietekmēs Maskavas agresīvo nostāju.
2006. gadā Londonā ar radioaktīvas vielas saindētu tēju tika nozāļots bijušais Krievijas drošībnieks Aleksandrs Ļitviņenko. Pēc viņa atraitnes Marinas Ļitviņenko uzstājības padziļinātā izmeklēšanā britu izmeklētāji secināja, ka, iespējams, viņa slepkavību, ko pastrādāja čekas aģenti Lugovojs un Kovtuns, bija apstiprinājis Krievijas patvaldnieks Vladimirs Putins. Toreiz Londonas sašutums bija ne mazāks kā šodien, bet drīz pieklusa, un atsākās bizness kā parasti. Britānijas un tās sabiedroto publiskais izaicinājums Krievijai pēc Skripaļa saindēšanas vēl var izvērsties bezdarbībā, atzīmē laikraksts “The Independent”. 2016. gadā, kad Terēza Meja bija Britānijas iekšlietu ministre, Marinai Ļitviņenko nosūtītajā vēstulē ministre solīja “spert jebkuru soli pret Krievijas slepkavām, lai šāds noziegums pret Apvienoto Karalisti un tās iedzīvotājiem nekad neatkārtotos”. Tagad Ļitviņenko atraitnei nācies konstatēt, ka Meja, nu jau esot premjerministres amatā, nav spējusi izpildīt savu solījumu, atzīmē britu mediji.
Daži britu politiķi, tajā skaitā opozīcijā esošās leiboristu partijas līderis Džeremijs Korbins, uzskata, ka būtu pārsteidzīgi apsūdzēt Krieviju par uzbrukuma rīkošanu Skripaļam pirms neapstrīdamu pierādījumu savākšanas. Bijušais Britānijas vēstnieks Uzbekistānā Kreigs Marejs paziņojis, ka savulaik apmeklējis objektu Nukusas pilsētā, kur atradās ķīmisko ieroču ražotne, kas tika demontēta ar ASV līdzdalību. Viņaprāt, tie paši cilvēki, kas savulaik apgalvoja, ka Irākas diktatoram Sadamam Huseinam ir masu iznīcināšanas ieroči, tagad apgalvo, ka Putina Krievija lietojusi nervus paralizējošu vielu uzbrukumā Britānijas teritorijā.
Tā kā toksiskā viela Skripaļa meitas Jūlijas ceļasomā varēja tikt ievietota jau Maskavā pirms viņa ierašanās Londonā, nozieguma rīkotāji varēja neierasties Britānijā, kas apgrūtinās britu varas iestādēm viņu atklāšanu, raksta avīze “The Telegraph”. Daži eksperti pieļauj, ka nervus paralizējošā viela “Novičok”, kas tika izveidota vēl Padomju Savienībā un tikusi lietota uzbrukumā Skripaļam, juku laikos pēc Padomijas sabrukuma varēja nonākt kāda noziedzīga grupējuma rīcībā. Analītiķi atgādina mīklainu slepkavību 1995. gadā, kad kāds krievu baņķieris un viņa sekretāre tika nogalināti ar tālruņa klausulē ievietotu indi, ko bija pārdevis kāds Krievijas ķīmiskās laboratorijas darbinieks.
Pēc uzbrukuma Skripaļam ar kaujas ķīmisko vielu Rietumi pauduši solidaritāti ar Britāniju, taču jautājums par jaunu sankciju ieviešanu pret Maskavu paliek atklāts, atzīmē izdevums “Der Spiegel”, apšaubot citu rietumvalstu apņēmību vērst jaunas sankcijas pret Krieviju.
