Vai riepas pārbaudīji? Vēlreiz par personīgu atbildību un paškontroli 3
Diskusijai par obligātās tehniskās apskates periodiskumu, kura nu jau vairākas nedēļas virmo ne tikai mūsu avīzes interneta komentāros, ir viena ārkārtīgi bīstama ēnas puse. Tā var kādu novest pie vienkāršota secinājuma un maldīgas pārliecības: mana apskate derīga vēl pusi gada, tātad braucu droši un ātri.
Bet – apskatē nepārbauda amortizatoru darbības efektivitāti. Bet – apskatē riepas vērtē pēc ļoti pieticīgiem kritērijiem. Ne tikai Latvijā (kura ir Eiropas līdere ziemas riepu raksta dziļuma prasībās – 4 mm), bet arī visā pasaulē drīkst braukt ar riepām, kuru protektors par četrām piektdaļām nodilis. Jaunai riepai tas parasti ir apmēram 9 mm. Par nolietotu un nederīgu tiek uzskatīta tā, kurai atlikuši 1,6 mm. Šie trūcīgie cipari dzīvo pāri kontinentiem un gadiem (ASV, piemēram, attiecīgie likumi nav mainīti kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem), lai gan auto dinamika, riteņu izmēri, riepu gumijas sastāvs, arī kustības blīvums mainījušies būtiski, lai gan riepu ražotāju un kustības uzraugu veiktie pētījumi skaidri pierādījuši, ka 1,6 mm ir ļoti maz.
Kāpēc? Atbilde laikam ir sociāla un politiska, nevis tehniska. Eiropā ir ap 250 miljoniem auto. Tātad miljards kustībā esošu riepu, katra, visai pieticīgi rēķinot, kādu 50 eiro vērtībā. Ja kaut desmito daļu no tām pēkšņi atzītu par nederīgām un liktu nomainīt – Latvijas gada kopprodukts pagalam… Piedevām atkritumu kalni, kam esošās pārstrādes jaudas nav gatavas…
Neviena valdība neuzdrošinās. Pat varenā ātrgaitas Vācija ne, lai gan viņu smago avāriju statistikā ik gadus ir simtiem traģēdiju, kas varēja nenotikt, ja 1,6 mm vietā likumā ierakstītu kaut vai trīs.
Valdības neuzdrošinās. Bet man un tev, mums pašiem vajadzētu mēģināt, sevišķi, ja līst tik daudz un bieži kā šovasar. Ar visu uzlīmi “Derīgs līdz 2017” vajadzētu tomēr savas mazās apskatītes, kurās tiktu mērīts ne tikai protektora dziļums. Spiediens arī (valsts apskatēs to nedara!). Viena mīkstāka riepa, apstākļiem neveiksmīgi sakrītot, var padarīt bremzēšanu vai stūrēšanu šķību. Visi pievienotajā uzziņā minētie (un vēl desmitiem citu ar vieglākām sekām, tādēļ policijas pārskatos tie neparādās) negadījumi saistīti ar negribētu un traģisku novirzi no iecerētās trajektorijas.
Nepretendējot uz konkrēto negadījumu analīzi (to detaļas nav publiskotas), varu mēģināt minēt šādu un līdzīgu avāriju iemeslus. Visiespējamākais – slapjš, netīrs ceļš un sliktas riepas. Plika (vai ar minimālu protektoru) riepa ir saķerē līdzvērtīga jaunai tikai ļoti mazā ātrumā vai uz sausa, tīra asfalta (pēdējā gadījumā pat pārāka – sacīkstēs taču brauc ar “slikiem”).
Bet ne jau vāja saķere ir sliktākais. Tai var pielāgoties. Sliktākais ir saķeres mainīgums, ceļa apstākļiem mainoties. Un Latvijā tie mainās gandrīz nepārtraukti. Pat uz Jūrmalas šosejas vai Brīvības ielas, par reģionālo un vietējo ceļu “lupatdeķiem” nemaz nerunājot. Manevra sākumā tu vari būt uz sausa (vai sausāka) ceļa, sākt virziena maiņu, kā biji iecerējis, bet tad nāk peļķe, kurā auto vairs negriežas, tu instinktīvi (un aplami) griez stūri vairāk. Efekta nekāda, līdz – un tad ir ziepes! – riteņi atkal nonāk sausā vietā, un, pārlieku sagriezti, rauj tevi… Vienu ceļmalas kokā, otru – pretimbraucošā kravinieka purnā.
Precīza vajadzīgās trajektorijas izpilde ar šādiem auto nav iespējama. Pat meistaram ne. Slimības izplatību pastiprina plato un zemo riepu mode. “Unirojal” riepu konstruktori kādā prezentācijā reiz rādīja palēninātu videofilmiņu, kurā skaisti bija redzams, kā ar divkāršu izspiežamā ūdens daudzumu cīnās 225 mm plats ritenis. Blakus par 30 mm šaurāks, tas ar peļķi tika galā, pat būdams padilis. Platajam katra dziļā rieva bija absolūti nepieciešama. Cik maksā labas, 200 zirgspēku automobiļa riepas? Ja disks 17 collu – komplekts “vilks” uz eiro 600. Bet 15 gadus vecu, joprojām ļoti ātru “bembi” var dabūt par tūkstoti, pēc kura sagrabināšanas riepām vairs neatliek pat simts.
Un tad tiek “gāzts” ar plikām. Vai nopirktas divas kaut cik ciešamas, štukots, kur tad nu tās likt – priekšā vai pakaļā? Liksi priekšā, slapjā līkumā pietiks ar gāzes atlaišanu vien, lai sāktos klasiska nevadāma sānslīde. Montēsi pakaļgalā, līdzīgos apstākļos auto stums degunu uz grāvi. Stūri aiz bailēm pārgriezīsi, sausākā vietā nonācis – tiksi mests tajā liktenīgajā pretējā joslā…
Lietu nevar apturēt. Bet var beidzot apjēgt, ka satiksmes noteikumu un tehniskās apskates prasītie 1,8 mm protektora dziļuma ir nožēlojams arhaisms, kas derēja Brežņeva laiku šaurajiem ritenīšiem, bet mūsdienu platos, skaistos riteņus var pacelt akvaplanēšanā pat tad, ja atļautie ātruma limiti nav pārsniegti.
Šķietamā izeja – braukt ļoti lēni – arī nav laba, ja vien neesi pilnīgā vientulībā. Draņķīgi. Par spīti izietai apskatei…
Uzziņa
VP Vidzemes RP Cēsu iec., 7.08.2016. plkst. 8.00 Priekuļu nov., Liepas pag., a/c Valmiera–Cēsis–Drabeši 18. km, pagaidām nenoskaidrota persona, vadot a/m “Lexus RX 300”, netika galā ar transportlīdzekļa vadību, nobrauca no ceļa braucamās daļas, iebrauca grāvī un apgāzās. Slimnīcā ar traumām nogādāts 1970. g. dzimis vīrietis un 1966. g. dzimusi sieviete.
VP Latgales RP Rēzeknes iecirknis 4.08.2016. plkst. 7.46, Rēzeknes nov., Vērēmu pag., Greivuļi, ceļš: Rēzekne–Gulbene 6. km, 1984. g. dzimusi sieviete, vadot a/m “Opel”, nobrauca no ceļa un apgāzās. A/m vadītāja ar dažādām traumām nogādāta slimnīcā.
Valsts policijas Latgales RP 1.08.2016. plkst. 20.44 Rēzeknes nov., Sakstagala pag., Deičmaņi, a/c Sakstagals–Silinieki, a/m “Mazda 626” nobrauca no ceļa un apgāzās. Notikuma vietā gāja bojā a/m vadītājs, dzim. 1955. g.
VP Rīgas RP KPP SAPIB 1.08.2016. Garkalnes nov., a/c Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) 22. km, vīrietis, dzim. 1995.,g., vadot a/m “BMW”, nobrauca no ceļa un uzbrauca kokam. Vīrietis guva traumas un tika nogādāts medicīnas iestādē.
