Vai riepas nomainījāt? 4
Kopš sestdienas spēkā vasaras likumi. Drīkst braukt arī ar vasaras riepām. Un protektora dziļums vairs netiek prasīts četri, bet tikai nepilni divi milimetri. Nomainījāt? Vai piesardzīgi pagaidīsiet, lai pēdējo salu un sniegu iespēja aiziet pavisam noteikti? Abi lēmumi ir legāli. Izvēle un atbildība jūsu.
Es nomainīju. Steidzos galvenokārt tāpēc, ka naglotie apavi šādos apstākļos bija apnikuši. Un žēl arī tos. Varbūt nākamā ziema būs citāda, un pagaidām neizbirušie “šipi” vēl noderēs.
Tiktāl skaidrs. Nost ar radzēm! Lai dzīvo globālā sasilšana!
Bet ko tad es uzmontēju? Nekaunos atzīties – pusmūža “ziemenes”. Protektora dziļums sniega laikam vairs ne gluži lojālie, ne pārliecībai par labu saķeri pietiekamie četri mm. Vasarai būs labas diezgan. Nemetīšu taču vairāk kā simts latus (ak, piedodiet – nu jau 150 eiro) miskastē. Pērnās vasaras pētījumi lielveikalu stāvvietās liecina – to nedara vismaz puse kolēģu.
Lēmumam – turpinu braukt ar ziemas riepām – ir viena milzīga priekšrocība. Naudu riepām (jaunām “ziemenēm”) vajadzēs tikai rudenī. Un trūkumu nemaz nav daudz. Turklāt tie nav tik briesmīgi kā plikas vasaras riepas slīde. Vairākkārtējais Latvijas čempions rallijā Ivars Caune, lūgts komentēt šādu izvēli, saka: “Labākais variants tas, protams, nav. Bremzēšanas ceļš uz asfalta būs nedaudz garāks, stabilitāte līkumos karstā laikā un lielos ātrumos mazāka, rites troksnis nedaudz lielāks, rites pretestība un tātad degvielas patēriņš arī nedaudz lielāks. Taču braukt Latvijā atļautajos ātrumos ar ziemas riepām var droši visu gadu. Slapjā ceļā tās neapšaubāmi būs drošākas nekā pusplikas vasaras riepas.”
Varu vien piebilst – uz grants un meža ceļos pat pusbraukta ziemas riepa “tur” labāk par jaunu asfalta riepu. Kas attiecas uz bieži pieminēto “paātrināto dilumu” – uzdrošinos apgalvot, ka dažu ražotāju sasniegumi šajā jomā pēdējos gados ir fantastiski. Man ir zināms “Nissan x-trail” auto, kura “Dunlop Grandtrek” ziemas riepas bija jaunas 2011. gada rudenī, izcili labas pirmajā ziemā, ar lielu slodzi (30 000 ātru grants un asfalta kilometru) nokalpoja 2012. gada vasarā, gluži labi tika galā ar aizvadītās ziemas baltumu un joprojām bija derīgas nākamajai vasarai. Vienīgi priekšējie un pakaļējie riteņi jāsamaina vietām. Pirmie ir diluši nedaudz vairāk, un rezultāts – mērena nepietiekama pagriežamība – sportiska braukšanas stila piekritējiem nepatīk.
Apzināti izvēlies, kur likt labākās riepas – tas viens no “labas prakses” noteikumiem, kuru formālajos CSN neatrast. Tie neļauj vienīgi dažādas riepas montēt uz vienas ass. Priekšā jaunas, aizmugurē ar trīs mm protektoru – drīkst. Priekšā mīkstas “M+S”, aizmugurē vecas, cietas šosejas riepas – drīkst. Otrādi – arī. Pirmais variants dos labāku vilkmi (izplatītākā – priekšējā piedziņa), labāku bremzēšanu, bet draud ar klasisku “pakaļas” sānslīdi, no kuras man nav bail, kura mani pat priecē. Bet var līdz pilnīgai paralīzei nobaidīt daudzus. Manu meitu, piemēram. Viņas auto būtu jābūt apautam otrādi. Labākās riepas aizmugurē – tā māca vairums riepu ražotāju un tirgotāju, un viņiem taisnība, ja meklējam universālu (neiespējamu) padomu visiem.
Vēl viens izdzīvošanas noteikums. Kā moderni saka – “trūcīga finansējuma apstākļos” riepas tiek nobrauktas gandrīz plikas. CSN to ļauj, policija reti iejaucas. Un tikai tu pats, vienīgais, esi tas, kuram jāsaprot iespējamās sekas, jāuzņemas visa atbildība par tām. Divu milimetru protektors slapjā, netīrā ceļā vairs spēj tikai desmito daļu no jaunas riepas varējuma. Šāda riepa (vienalga, ziemas vai vasaras) mūsu ceļu garenrisās, kuras pildītas ar ūdeni, var “uzpeldēt” jau pie ātruma, kas šķietami atbilst CSN. Tātad – ja esi puspliks, peļķēs peldi krietni lēnāk par bagātākajiem!
Un viens taupības jautājums, kuru bieži dzirdu tieši pēdējos gados. Vai var pirkt riepas, kuras nav lietotas, bet nav arī jaunas. Ražošanas gads (atšifrējams pēc attēlā redzamajiem skaitļiem – nedēļa, gads), piemēram, 2009. Cena – puse, pat mazāk no šīgada produktu nesniedzamajiem skaitļiem.
Viennozīmīgas, kā saka, atbildes nav. Es to preci labi un uzsvērti skeptiski papētītu, nokaulētu vēl kādu strēķīti un ņemtu. Jo ražotāju apgalvojumi, ka “piecgadīgā ir beigta un tūlīt sabirs gabalos” ir blefs. Mēģinājums jūs aizstūrēt pie dārgākajiem modes preču plauktiem. Ir braukts sacīkstēs ar desmit gadus vecām riepām, tās “naglenes”, kuras tikko nomontēju, ir dzimušas 2008. gadā, un es tās atkal un bez mazākajām šaubām lietošu nākamziem. Protams – kā jau teicu, pētiet rūpīgi. Ja pamanāt kaut mazākās pazīmes (krāsas, struktūras maiņa, plaisiņas), kas varētu liecināt par glabāšanu galīgi nepiemērotos apstākļos, ejiet prom un pameklējiet ko citu. Piedāvājums gan veikalos, gan sludinājumos šādai precei ir plašs. “Biezo gadu” uzkrājumi… Var noderēt.
