Vai reisam Rīga-Liepāja ir izredzes kļūt peļņu nesošam? 3
Vai reisam no Rīgas uz Liepāju ir izredzes kādreiz kļūt peļņu nesošam – par to ekspertu viedokļi dalās, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.
Šaubas pauž tie, kuri atminas, ka pat 50 vietīgās lidmašīnas, kādas vairs nav “airBaltic” flotē, ceļā uz Liepāju devušās pustukšas un reizēm pat ar vienu pasažieri uz klāja.
“Ja mēs spēsim piedāvāt izdevīgus lidojumus un ne tikai uz Rīgu, tad, es domāju, ir visas perspektīvas aviācijai attīstīties Liepājā, jo visi priekšnosacījumi tam ir,” komentēja bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).
Savukārt aviācijas eksperts, lidostas “Rīga” padomes loceklis Tālis Linkaits uzskata, ka patlaban priekšnosacījumi Liepājai nav tie labākie. “Turpat blakus 70 kilometru attālumā ir Palangas lidosta, kas funkcionē veiksmīgi, kurai ir daudz lielāks pasažieru uztveres areāls, jo turpat ir liela Klaipēdas osta un pilsēta, līdz ar to jācenšas, bet pagaidām tā situācija nav rožaina,” uzskata Linkaits.
Daudzi Palangas lidostu, no kuras reisus veic ne vien “airBaltic”, bet arī, piemēram, “SAS”, “LOT” un zemo cenu aviokompānijas “Ryanair” un “Wizzair”, virza kā piemēru Liepājai. Taču, lai arī tās abas šķir neliels attālums, starp tām ir būtiskas atšķirības, norāda eksperti.
“Palanga ir kūrorts, pie kura imidža, popularitātes ir piestrādāts jau gadu desmitiem. 25 minūšu attālumā no Palangas ir Klaipēda, liela osta, iedzīvotāju skaits divreiz lielāks nekā Liepājā. Konkurence būs ļoti liela,” vērtē aviācijas eksperte, bijusī lidostas “Rīga” valdes locekle Helēna Ruduša.
No otras puses, lidostai “Rīga” ir nepieciešams rezerves lidlauks, kaut vai lai lidmašīnas sliktu laikapstākļu gadījumā nebūtu jānovirza uz Tallinu. Turklāt, ja lidojumu Liepājas lidostā nebūs, aktualizējas jautājums, cik lietderīgi tērēti skrejceļa rekonstrukcijā ieguldītie miljoni.
“Vai vienmēr visi reisi ir rentabli? Nebūt tā nav. Protams, aviokompānijai tas ir ārkārtīgi svarīgi, bet ir arī politiski reisi un stratēģijas, ka pieņem – jā, mēs uz turieni lidosim,” komentē Ruduša.
SIA “Aviasabiedrība “Liepāja”” valdes loceklis Agris Sprūde ir pārliecināts, ka “airBaltic” varētu lidot no Liepājas lidostas. Lidojumi uz Rīgu varētu būt pirmais solis, bet nākamais – no Liepājas tiešie maršruti uz pilsētām Eiropā.
Pirmie lidojumi tiek gaidīti jau pavasarī. Tiem kaujas gatavībā esot arī robežsardze un muita, janvārī tikšot papildināts arī štatu saraksts ar jauniem aviācijas drošības darbiniekiem. Mērķis ir vest uz vēju pilsētu uzņēmējus un tūristus.
Liepājas lidostas projekts tiek virzīts pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā. Lidojumi liepājniekiem gan parādītu domes sasniegumus, gan novērstu bažas, ka skrejceļa rekonstrukcijā ieguldītie miljoni palaisti vējā. Kategoriski šīs kuluāru sarunas noliedz Liepājas mērs Uldis Sesks (“Liepājas partija”).
“Kāds tam sakars? Ja mēs 2007., 2008.gadā jau to darījām, tā ir reāla aviācijas vēsture, šeit lidlauks ir bijis daudzus gadus. Mēs dzeram “Maximā” Lietuvas pienu un neatbalstām savu vietējo ražojumu, šeit ir līdzīgi. Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem ir jāizmanto un jāstiprina Lietuvas ekonomika un Palangas ekonomika, ja to var izdarīt Latvijā?” komentē Sesks.
Līdz ar jaunu reisu sākšanu tiem, iespējams, būs nepieciešams finansiāls atbalsts no valsts puses, neizslēdz Sprūde. Tomēr satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), kurš uzskata, ka pavasarī jāsāk “airBaltic” testa lidojumi starp Rīgu un Liepāju, norāda, ka patlaban valsts atbalsts vai dotācija nav plānoti.
Savukārt Sesks norāda – uz Palangas lidostu “airBaltic” lido bez jebkādiem atbalstiem.
Tikmēr “airBaltic”, kas šonedēļ veica lidojumu līdz Liepājai, taču nenosēdās lidlaukā, norāda, ka Liepāju patlaban vērtē tāpat kā 100 citus galamērķus. “Mēs neesam publiskojuši ne kalendāru, kad pieņemsim lēmumu, ne jebkādu lēmumu, jo šobrīd konkrēti lēmumi nav pieņemti,” sacīja aviosabiedrības pārstāvis Jānis Vanags.
Iepriekš regulārus reisus no Rīgas uz Liepāju “airBaltic” atklāja 2006.gadā. Vairāk nekā divos gados tika veikti 1977 lidojumi, pārvadājot 36 141 pasažieri. Cik valstij šie reisi izmaksāja, oficiāli neviens neatminas, bet neoficiāli izskan, ka summa sasniegusi sešus miljonus latu gadā. Taču notika arī čarterreisi uz Turcijas kūrortiem, regulāri lidojumi uz Hamburgu un Kopenhāgenu. Punktu regulārajiem iekšzemes reisiem pielika ekonomiskā krīze un nedienas nacionālajā aviokompānijā.
