Vai reformēs arī LOK? 0
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālā asambleja piektdien balsojot ievēlēs savus vadītājus un institūcijas turpmākajiem četriem darba gadiem. Balsošanā piedalīsies visu 34 nacionālo olimpisko sporta veidu federāciju (savienību, asociāciju u. c.) pilnvarotie pārstāvji – pa diviem no katras, kuri par LOK locekļiem kļūs uzreiz pēc oficiālas reģistrēšanās ģenerālajā asamblejā.
Vispirms viņi ievēlēs LOK individuālos locekļus, kuru skaitam jābūt par vienu mazākam nekā pašiem, tātad 67. Individuālo locekļu kandidātus nominē atbilstoši viņu jau paveiktajam un turpmākajām iespējām Latvijas sporta un olimpiskās kustības sekmēšanai. Pēc tam visi 135 LOK locekļi kopīgi ievēlēs LOK prezidentu, ģenerālsekretāru, viceprezidentus, LOK izpildkomiteju un revīzijas komisiju.
Vēlas jaunu stilu
LOK darbība tika atjaunota gandrīz trīs gadus pirms Latvijas neatkarības atgūšanas – 1988. gada 19. novembrī. Par LOK prezidentu ievēlēja atjaunošanas galveno iniciatoru Vilni Baltiņu, par ģenerālsekretāru – juristu Aldonu Vrubļevski, kurš kopā ar kolēģiem Tālavu Jundzi un Aivaru Fogelu bija uzbūvējis nesatricināmu tiesisku pamatu LOK darbības turpinājumam pēc Latvijas okupācijas 48 gadiem. Šādā tandēmā – Baltiņš un Vrubļevskis – viņi LOK vadīja 16 gadus, jo savos amatos tika pārvēlēti vēl trīs reizes. Pēc 2004. gada olimpiskajām spēlēm Atēnās, kur mūsu sportisti izcīnīja četras sudraba medaļas, Vilnis Baltiņš negaidīti atsacījās kandidēt LOK prezidenta nākamajās vēlēšanās un ģenerālajai asamblejai par savu pēcteci ieteica Aldonu Vrubļevski. Balsojums bija vienprātīgs, tāpat – par Einaru Fogeli LOK ģenerālsekretāra amatā, un abi šajos posteņos bez alternatīvas tika ievēlēti arī 2008. gadā pēc Pekinas spēlēm.
Taču šoreiz būs citādi.
Aizvadītajā nedēļā Latvijas Basketbola savienības (LBS) valdes vairākums nolēma LOK prezidenta krēslā virzīt Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) prezidentu Jāni Kolu. LBS izplatītajā paziņojumā sacīts, ka valde atzinīgi novērtējusi Kola kunga veiksmīgo pieredzi uzņēmējdarbībā un LBSF vadīšanā, tādēļ cer no viņa sagaidīt jaunu darba stilu LOK un komitejas autoritātes atjaunošanu sabiedrībā – skaidri formulētu un aktīvi paustu pozīciju būtiskos jautājumos, kā arī iepriekš izdiskutētus izsvērtus lēmumus un prasmi tos izskaidrot sabiedrībai.
Nav gan manīts, ka LOK autoritāte sabiedrībā būtu piedzīvojusi kādu kritumu, tādēļ prasās pēc atjaunošanas. Pēdējos četros gados Latvijas sportisti no olimpiskajām spēlēm pārveduši četras medaļas. Vankūverā sudrabu izcīnīja gan Martins Dukurs skeletonā, gan Andris un Juris Šici kamaniņu ekipāžā, un šīs ziemas olimpiskās spēles Latvijai ir pašas sekmīgākās neatkarības laikos. Londonā otrais zelts Mārim Štrombergam BMX riteņbraukšanā, bronza – Mārtiņam Pļaviņam un Jānim Šmēdiņam pludmales volejbolā, tikai viens centimetrs līdz šādai medaļai – Inetai Radēvičai tāllēkšanā. Turklāt jāņem vērā, ka mūsu sportisti gatavoties šīm olimpiskajām spēlēm bija spiesti bada gados, kad valsts finansējums sportam tika apcirpts par divām trešdaļām.
Aldons Vrubļevskis gan apgalvo, ka olimpieši nekādu badu nav izjutuši. “Man ir iemesls uzskatīt, ka pēdējo astoņu gadu laikā mūsu sporta sistēma attīstās pat ar samazinātu finansējumu,” LOK prezidents sacīja intervijā “LA” 28. augusta numurā, kurā arī apliecināja, ka vēlreiz kandidēs šim postenim. “Vairāk vai mazāk saglabāta sporta organizāciju vienotība, lai būtu normāls partneris sarunā ar valsti.”
Uz pretējām pusēm
“Vairāk vai mazāk” diemžēl ir pareizi teikts. Par Jāni Kolu LOK prezidenta amatā iestājas ne tikai LBS, bet, saprotams, arī viņa vadītā LBSF, triatlona un peldēšanas federācijas. Tāpat Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS), kuras prezidents Guntis Zālītis sarunā ar BNS izteicies, ka Latvijas sporta vadībā nepieciešamas pārmaiņas, lai nodrošinātu jaunas attīstības iespējas. LVS prezidents spriež, ka mūsu sportā izveidojusies situācija, ka tiek solīta tāda pati nākotne, kurā labākās attīstības scenārijs ir solījums, ka varētu nekļūt sliktāk. Viņš esot pārliecināts, ka patiesai attīstībai nepieciešami jauni līderi, kas spētu saskatīt un piepildīt jaunu attīstības vīziju. Ja nesekošot pārmaiņas sporta vadībā, tad turpināšoties mīņāšanās uz vietas.
Liekas, Zālīša kungs pie šīm atziņām nonācis paša vadītajā LVS, kuras iekšējā saimniecībā pēdējos gados iet kā pa celmiem. Nav veicies ne sponsoru piesaistē, ne LVS mājaslapas civilizētā apsaimniekošanā, ne ģenerālsekretāra izvēlē, tādēļ nu jau labu laiku LVS spiesta strādāt bez šādas amatpersonas, kuras loma un pienākumi ir vismaz tikpat atbildīgi kā prezidentam. Kas vainīgs?
LOK oficiālā mājaslapa liecina, ka Aldonam Vrubļevskim joprojām uzticas un viņu par prezidentu ieteic 18 olimpisko sporta veidu federācijas – džudo, riteņbraukšanas, tenisa, kamaniņu sporta, slidošanas, cīņas, boksa, vingrošanas, golfa, jātnieku, badmintona, zēģelēšanas, teikvondo, kanoe, slēpošanas, handbola, hokeja un futbola. Interesanti, ka pēdējās trīs nesen apvienojušās ar LBS zem kopējas cepures ar nosaukumu “Latvijas komandu sporta spēļu asociācija” un laiku pa laikam izplata atklātas vēstules un citus dokumentus. Bet nu velk uz pretējām pusēm.
Pārējās 11 federācijas savu nostāju pagaidām neizpauž. Iespējams, nogaida, lai opozicionāri kritisko frāžu vietā beidzot liek galdā ko konkrētu jaunās kopdzīves uzsākšanai, nevis gatavojas balsot par kaķiem maisā. Pelnīti vai ne, taču vārds “reformas” šajās dienās Latvijā iemantojis vismaz divdomīgu pieskaņu.
Kurš no trim?
Pilnīgi droši jauns iemītnieks gaidāms LOK ģenerālsekretāra kabinetā, jo Einars Fogelis šoreiz nekandidē. 22 federācijas tajā redzēt vēlas LOK viceprezidentu Žoržu Tikmeru, Latvijas Triatlona federācija ģenerālsekretāra amatā virza SIA “Sportlat” valdes priekšsēdētāju Gundaru Upenieku, Latvijas Svarcelšanas klubu apvienība – Latvijas Ūdens motosporta federācijas valdes priekšsēdētāju Modri Kalnciemu. Pēdējais gan nepārstāv kādu no olimpiskajiem sporta veidiem.
