Vai reāli mazināt īpašuma nodokli un kas būs nodokļa maksātāji? 3
Pirms nedēļas LNT raidījumā “900 sekundes” tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) nācis klajā ar priekšlikumu grozīt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtību, citstarp ierosinot neaplikt ar šo nodokli līdz 100 000 eiro vērtas dzīvojamās mājas.
Pēc viņa paustā, ja nekustamā īpašuma nodokļa politikā nekādu pārmaiņu nebūs, tad nemaz nevarēšot ieviest arī Valsts zemes dienestā (VZD) gatavoto jaunā nekustamo īpašumu kadastrālās vērtēšanas kārtību.
Finanšu ministrijā (FM) jautāju, vai ir aprēķināts, kā šis tieslietu ministra priekšlikums ietekmētu nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu un vai jau tiek gatavoti kādi grozījumi.
FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne atbild, ka pašlaik nekas netiek rēķināts un ka pagaidām nekādi grozījumi netiek gatavoti.
Lai gatavotu tos, vispirms esot jāzina, kādas būs īpašumiem aprēķinātās kadastrālās vērtības, kuras savukārt ietekmē nekustamā īpašuma nodokļa apmēru.
Pašlaik viņai šķiet, ka, īstenojot tieslietu ministra priekšlikumu, turpmāk nekustamā īpašuma nodokli maksātu tikai Rīgā, Jūrmalā un apmēram simt kilometru rādiusā ap galvaspilsētu.
Un arī tur tikai tie īpašnieki, kuriem pieder nesen būvēti ļoti vērtīgi īpašumi. Toties pārējā Latvijas daļā nemaksātu neko. Bet tas iesistu robu vietējo pašvaldību ieņēmumos.
Kaut arī pašvaldību budžetos nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi veido mazāku daļu nekā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, visticamāk, ar šādu atbrīvojumu nebūs apmierināti arī pašvaldībās, kurās jau pašlaik žēlojas par naudas trūkumu.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks no novadiem, Smiltenes novada pašvaldības vadītājs Gints Kukainis spriež, ka tieslietu ministra piedāvājums varētu būt simpātisks iedzīvotājiem, sevišķi tai iedzīvotāju daļai, kurai uzkrauta pārāk liela nodokļu nasta. Bet, viņaprāt, pavisam citādi tas vērtējams, raugoties no pašvaldības skatpunkta.
“Pašvaldībām pienākumu loks ik gadu paplašinās,” saka Gints Kukainis. “Ja pienākuma īstenošanai pretī nav finansējuma, tad nav saprotams, kā pašvaldība spēs tos izpildīt, samazinoties ieņēmumiem.”
FM pārstāve atklāj, ka par iespējamajiem risinājumiem nekustamā īpašuma nodokļa politikā vairākkārt esot spriests Nodokļu politikas plānošanas attīstības komitejā, kurā piedalījušies visi valdību veidojošie politisko partiju, to skaitā arī Jaunās konservatīvās partijas, pārstāvji.
Sanāksmēs arī citu partiju pārstāvji esot izteikuši dažādus priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa politikas maiņai. Citstarp izteikts arī priekšlikums atbrīvot no nodokļa gan dzīvojamo ēku, gan zemi zem tās.
Bet, tā kā ēkas un zemes kadastrālās vērtības atšķiras un tā kā ēkai un zemei piemēro atšķirīgas nodokļa likmes, par šādu iespējamo atbrīvojumu, kā arī par to, kam to varētu piešķirt, vēl tiekot spriests.
Pēc FM pārstāves teiktā, nodokļa atbrīvojums visam nekustamam īpašumam varētu būt apgrūtināts, tāpēc ka Rīgā un citās pilsētās ēka un zeme pieder dažādiem īpašniekiem, tāpat ir ēkas, kuras atrodas uz vairākiem citiem īpašniekiem piederošas zemes.
Pašlaik FM nodarbojas ar visu izteikto priekšlikumu apkopošanu. Bet nekādu lēmumu vēl neesot.
Kā “Latvijas Avīzei” jau agrāk paudusi VZD ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa, kadastrālo vērtēšanu turpmāk vajadzētu vispār nodalīt no nekustamā īpašuma nodokļa, tā aprēķināšanai ieviešot īpaši noteiktās vērtības, kas būtu procentuāli mazākas nekā īpašumiem noteiktās kadastrālās vērtības.
Vienlaikus kadastrālās vērtības tiktu maksimāli pietuvinātas nekustamo īpašumu vērtībām tirgū. Bet, ieviešot šīs “specvērtības”, tās vairs neietekmētu īpašnieku maksātos nekustamā īpašuma nodokļus.
No Astras Kaļānes atbildēm noprotams, ka FM gaida no VZD jauno kadastrālo vērtību aprēķinus. Kamēr to nav, tikmēr FM nevarot izspriest, kādas pārmaiņas būtu ieviešamas nekustamā īpašuma nodokļa politikā un kurus nekustamos īpašumus tās skartu.
Pašlaik VZD sagatavotajā jaunajā kadastrālās vērtēšanas projektā ir piedāvāti tikai citi īpašumu novērtēšanas paņēmieni. Bet trūkst kadastrālo vērtību aprēķinu, par kuriem runā FM pārstāve.
Uz jautājumu, vai ir noskaidrots, cik no visu īpašumu kopskaita ir tādu, kuru vērtība nepārsniedz 100 000 eiro un kurus, īstenojot tieslietu ministra priekšlikumu, neapliktu ar nekustamā īpašuma nodokli, VZD atbild, ka Tieslietu ministrija šādus datus gan pieprasījusi. Bet šādu datu atlasei esot vajadzīgs laiks, tāpēc tos sagādāt varot tikai, pats agrākais, 18. jūlijā.
Tieslietu ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs apgalvo, ka ministrijas rīcībā tādi dati jau esot. Bet, tā kā īpašumu kadastrālās vērtības mainīsies, būs arī izmaiņas nekustamā nodokļa aprēķinos.
“Tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau ir paziņojis, ka piedāvās nepiemērot šo nodokli mājokļiem,” viņš skaidro.
“Jaunā kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšana tiek plānota 2020. gada vidū, kadastrālā vērtība katram īpašumam tiks aprēķināta 2021. gada 1. janvārī. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām to piedāvāts piemērot no 2022. gada – tikai pēc nodokļa reformas. Ar FM vēl notiks sarunas par to, kā jaunā nodokļa aprēķināšanas kārtība ietekmēs valsts budžetu.”
Vakar valdība, tieslietu ministram klātesot, tomēr atbalstīja Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma grozījumus, paredzot ieviest jauno kadastrālās vērtēšanas kārtību nevis nākamgad, kā bija plānots sākotnēji, bet no 2021. gada.
