“Pirms sist galdā dūri katram no sākuma būtu jāpaskatās uz sevi.” Vai “Rail Baltica” trase varētu apiet Rīgu? 113
“Rail Baltica” ieviesēji izskata variantus projekta pirmajā etapā atteikties no ātrvilciena caur Rīgu, lai noteiktajā termiņā paspētu izpildīt Eiropas Komisijas (EK) prasības. Vai Latvijai nevajadzētu uzstāt uz to, ka ātrvilcienam caur Rīgu būtu jābūt obligāti.
Rīgas domes deputāts Juris Radzevičs TV24 raidījumā “Ziņu top” norāda, ka “pirms ietiepties, jāskatās, cik no tā ir mūsu menedžmenta neizdarība vai izdarība”.
Viņš skaidro, ja runa ir par iepirkumiem, tad jāpaskatās, kā notikusi iepirkumu plānošana, cik savlaicīgi tie ir izsludināti utt.
“Pirms sist galdā dūri katram no sākuma būtu jāpaskatās uz sevi. Mēs vienmēr meklējam vainu citos,” RD deputāts vērtē.
Viņš atgādina, ka “Rail Baltica” projekts nav vienīgais. Ir dzirdēts par projektiem, kas nav paspējuši apgūt Eiropas finansējumu. Tā rezultātā būs jāmaksā. Piemēram, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) jauno korpusu būvniecībā var zaudēt pat 70 miljonus eiro.
Radzevičs uzskata, ja atteiksies no ātrvilciena, kas iet caur Rīgu, tad tiks pazaudēti eventuālie pasažieri. Tāpēc viņš aicina uz šo lietu skatīties arī no ekonomiskā viedokļa, uzsverot, ka Rīgā ir lielākā lidosta Baltijas valstīs.
Viņš šaubās, ka, piemēram, kāds ar koferiem no lidostas brauks uz nezināmu vietu, lai turpinātu ceļu ar vilcienu.
Deputāts vēlreiz uzsver, ka jāskatās, kas ir izdarīts un kopumā jānovērtē, cik sekmīgi notiek Eiropas finansējuma apguves.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) iepriekš pauda viedokli, ka dzelzceļa “Rail Baltica” projekta īstenošanas pirmajā etapā Rīgai ir jābūt iekļautai.
Ministrs informēja, ka Satiksmes ministrija (SM) līdz 2023.gada decembra vidum iesniegs valdībā informatīvo ziņojumu, kurā tiks vēstīs par Latvijai vēlamo “Rail Baltica” ieviešanas scenāriju līdz 2030.gadam. “Jau šobrīd varu teikt, ka mēs noteikti piedāvāsim scenāriju, kas nodrošina Rīgas integrāciju,” uzsvēra Briškens.
Viņš norādīja, ka šobrīd apspriešanā ir septiņi scenāriji “Rail Baltica” ieviešanai pirmajā etapā, proti, līdz 2030.gadam, tostarp ir vairāki scenāriji, kas nav pieņemami, jo paredz, ka “Rail Baltica” pamattrase neiebrauc Rīgā.
“Faktiski tiek izveidota Kauņas-Tallinas līnija, kur Latvijas pasažieri, vismaz pirmajā fāzē, kas ir no 20230.gada līdz nezināmam laikam nākotnē, iesēžas “Rail Baltica” ātrgaitas vilcienā vai nu Skultē (..), vai Salaspilī. Skaidrs, ka tas ir absolūti nepieņemams risinājums Latvijai,” sacīja Briškens, vienlaikus gan arī atzīstot, ka šāds risinājums dotu zināmu līdzekļi ekonomiju.
Ministrs arī norādīja, ka ar attiecīgajiem scenārijiem šobrīd strādā ārējs konsultants.
“Katrā gadījumā Latvija nevienam no šiem scenārijiem nav piekritusi,” uzsvēra Briškens, piebilstot, ka viņš ir lūdzis vērtēt arī tādu scenāriju, kas paredz vismaz daļēju Rīgas integrāciju.
Tāpat ministrs minēja, ka SM plāno piedāvāt veikt arī būtiskas izmaiņas projekta pārvaldībā, lai noteiktu atbildīgos operacionālā līmenī un “beigtos kolektīvā bezatbildība”.
Viņš skaidroja, ka projektam nepieciešamās investīcijas šobrīd ir vairākkārtīgi lielākas, nekā sākotnēji lēsts, kā arī projekta pārvaldības mehānisms izrādījies neilgtspējīgs. “Esam nonākuši situācijā, kad šīs sadrumstalotās pārvaldības dēļ projekts gan kavējas, gan būtiski ir pieaugušas investīciju vajadzības,” sacīja Briškens.
Jau ziņots, ka “Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju “Rail Baltica” plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.
