Vai putniem ir tiesības uz privāto dzīvi? 8
Pagaidām nav pētījumu, kas apliecinātu, ka tiešraižu vērošana no putnu ligzdām dara cilvēkus kaut nedaudz laimīgākus, taču ir zināms, ka fonā skanoši putnu treļļi un čivināšana mazina trauksmes sajūtu. Tiešraides kameras pie putnu ligzdām ir ļoti populārs dabas iepazīšanas un laika pavadīšanas veids – šobrīd Latvijas dabas fonds nodrošina tiešraides no astoņām ligzdām – divām jūras ērgļu un mazo ērgļu ligzdām, vistu vanaga, melnā stārķa, ūpja un zivjērgļa ligzdām. Pērn tiešraidēm no Latvijas aizsargājamo putnu ligzdām bijuši vairāk nekā septiņi miljoni vērotāju visā pasaulē, šogad, iespējams, būs vēl vairāk.
Kas un kāpēc skatās putnu tiešraides? Vai putnu vērošana maina arī vērotāju rīcību dabā? Vai tas netraucē putnus? Atbildes uz šiem jautājumiem tika meklētas Latvijas dabas fonda organizētajās dabas sarunās, kas šoreiz bija veltītas tiešraides translācijām no aizsargājamo putnu ligzdām.
Es skatos jau divas stundas un nesaprotu, kāpēc
Sociālā psiholoģe Ieva Stokenberga atzīst, ka putnu vērošana no cilvēku veselības viedokļa ir apsveicama gandrīz ikvienā tās izpausmē. Putnu vērotājus varētu iedalīt vairākās grupās. Vienā ir cilvēki, kurus interesē viss jaunais. No šā aspekta putnu dzīve tiešraidē ir kaut kas jauns un interesants. “Un tas ir labi, ka šī interese ir tieši par dabu, nevis kaut ko mazāk veselīgu. Bet tā ir motivācija, kas nāk un iet, tiklīdz rodas kaut kas interesantāks,” piebilst psiholoģe.
Otrajā putnu vērotāju grupā ietilpst cilvēki, kas zināmā mērā veido attiecības ar novērojumu, kurā ir dzīvi objekti – putni. Risks ir tajā, ka šie cilvēki nereti cenšas cilvēciskot to, ko skatās. “Mums rodas mīluļi, ievērtējam dažādas rakstura iezīmes, ir diskusijas par to, kas ir godīgi un kas nav, kāpēc vienu izmet no ligzdas, bet otru ne,” uz izglītojoša faktora nozīmi norāda I. Stokenberga. “Dabā nav taisnīguma likuma. Tā ir cilvēku radīta morāla kategorija, ne putnu. Norises ligzdā liek uzdot jautājumus, kas tad ir mūsu kā cilvēku svarīgās kvalitātes un ar ko mēs atšķiramies. Kaut vai taisnīgums attiecībā pret cilvēku un dabu.”
Kāpēc cilvēkus vairāk piesaista tiešraides no putnu ligzdām, nevis, piemēram, skudru pūžņiem vai kurmju alām? Izrādās, tam arī ir skaidrojums. Putnus cilvēkam patīk vērot, jo mēs ar tiem nekonkurējam un, lielākoties, tie neko sliktu mums nevar nodarīt. Putni ir skaists fons. Un bieži vien nav pat svarīgi, ko putni ligzdā dara. Jo visbiežāk jau tie tomēr stundām nekustīgi sēž uz olām. Putnu vērošanas laikā cilvēks meditē. “Tā ir relaksācija. Piemājas parkā vērot pīles, baložus. Ziemā putnu būrīti, kas nu tur atlido,” skaidro cilvēku pētniece I. Stokenberga. Viņas teiktais sasaucas ar pētījumiem, kas apliecina, ka putnu vērošana dabā, ne tikai kamerās, ir “ļoti brīnišķīga garīgās veselības profilakse. Ja cilvēks laiku pa laikam dara kaut ko, kam jāvelta visa sava uzmanība, tad tie vairs neesam mēs paši. Mērķtiecīga uzmanības koncentrēšana nāk par labu mūsu pašsajūtai, mūsu smadzenēm. Un tādā gadījumā ir vienalga, vai putnus vērojam datora ekrānā vai brīvā dabā.”
Aizsargāt var tikai to, ko pazīst
“Tā ir 21. gadsimta iespēja, kas ļauj ar šo tiešraižu palīdzību būt tik tuvu putniem kā vēl nekad,” uzsver ornitologs, Latvijas dabas fonda eksperts Jānis Ķuze. Pirmās divas tiešraides kameras Latvijā uzbūvētas pirms septiņiem gadiem, sekojot igauņu piemēram. Sākumā bijusi zinātniska interese iegūt datus par jūras ērgļu barošanos, norisēm ligzdā. Taču ātri vien nākusi apjausma, ka kameras ir lielisks instruments, lai cilvēkiem stāstītu par dabu. “Mēs varam aizsargāt tikai to, ko pazīstam. Šīs kameras mums sniedz savā ziņā intīmu ieskatu tajā, kas notiek dabā. Veselīga attieksme, vērojot tiešraides, ir priecāties par to, kas notiek, mācīties un nebūt vienaldzīgam. Domāju, ka cilvēki, kas skatās tiešraides, nebūs vienaldzīgi, kad vajadzēs domāt par šo putnu aizsardzību,” sacīja J. Ķuze.
Kamera pie putnu ligzdas ļauj tiešraidē redzēt ne tikai to, kā tiek izdētas kārtējās olas un piedzimst mazuļi. Cilvēki kļūst liecinieki arī satraucošiem brīžiem. Piemēram, ka ligzdu apciemo nevēlama viešņa cauna un izēd olas.
Cilvēki bieži uzdod jautājumus, kuros brīžos ornitologi iejaucas putnu dzīvē. “Likums ir viens,” Jānis atbild. “Mēs neiejaucamies vairāk kā situācijās, ja tur tās kameras nebūtu.”
Amerikā ir pieņemts, ka iejaukšanās nenotiek vispār, ja vien šī problēma nav cilvēka radīta. Piemēram, zivjērglis atnes zivi zvejas tīkla atliekās, kurā mazuļi sapinas, vai arī tiek atnesta zivs ar makšķerāķiem. “Tādos gadījumos iejaucas, bet citos ne. Šo līniju ir grūti noturēt. Latvijā līdz šim ir izdevies, bet jāatzīst, ka mēs līdz šim neesam bijuši nostādīti ļoti dramatisku izvēļu priekšā,” piebilst J. Ķuze. “Respektīvi, ir ļoti svarīgi cilvēkiem skaidrot ligzdās notiekošo. Ir ļoti svarīgi novilkt sarkanās līnijas. Ir svarīgi zināt, ka tas, ko jūs kamerās redzat, ir daba un daba ir tāda, kāda tā ir.”
Spilgts piemērs ir mazo ērgļu ligzdošanas kainisms, proti, putns izdēj divas olas, no kurām izšķiļas divi mazuļi, apmēram pēc nedēļas vecākais sāk dzenāt jaunāko pa ligzdu, sist nost, pieslēdzas māte un beigās to mazuli apēd pati un izbaro otram. “Tā ir lieta, ko nesagatavotam cilvēkam ir ļoti grūti skatīties. Mūsu ieteikums ir: ja jūs to nevarat skatīties un nevarat to pieņemt, slēdziet ārā datoru.” Amerikā bijis gadījums, kad baltgalvja ērgļa ligzdā tika atnests mājas kaķis, kas izraisīja ļoti saasinātu sabiedrības reakciju. Arī tā bijusi reize, kad bijis jāskaidro cilvēkiem, ka dabā tā notiek. Ja kaķis atstāj māju, to var aiznest gan lapsa, gan stārķis.
Jānis atzīst, ka no neiejaukšanās viedokļa līdz šim sarežģītākais gadījums bijis pirms trim gadiem, kad pēc mazuļa gredzenošanas zivju ērgļu ligzdā mātīte neatgriezās nedēļu. Bet viss beidzies laimīgi, mazulis izbarots un vēlāk veiksmīgi atstājis ligzdu.
“Tādos brīžos mēs atkal saprotam, ka atbildība ir ļoti liela. Tā nav privātā puķu dobe, kur varam darīt lietas, ko esam ieraduši darīt monitoringa ietvaros. Ka tas tiek rādīts plašākai sabiedrībai,” piebilst Jānis.
Kas notiek ligzdās?
Jūras ērgļu ligzdā Durbē mazuļiem jau divas nedēļas, un viņi aktīvi tiek baroti ar zivīm, kamēr Ziemeļkurzemē situācija barības ziņā ir stipri bēdīgāka – barības ļoti maz, mazākais dzīvību velk, vecākais puslīdz paēdis. Melno stārķu ģimenē joprojām perēšana, kurā iesaistās gan Gaja, gan Kaupo. Mazo ērgļu ligzdā Betiņsalā parādās negredzenots ērglis, kuram uzbrūk sīlis, Zemgales ligzdā rīta pusē parādījies mazo ērgļu pāris. Zivjērgļu ligzdā tiešraide šobrīd nedarbojas, bet tur norit jau 18. perēšanas diena.
