
Vai Putins kļūs par Krievijas vienīgo oligarhu? Drošības dienestiem dots rīkojums nekavēties 0
Krievijas Ģenerālprokuratūra kļūst par galveno federālā budžeta naudas avotu, kas no nelojāliem uzņēmējiem vai apkaunojošām amatpersonām konfiscētiem aktīviem iepludina valsts kasē simtiem miljardu rubļu, raksta Moscow Times.
Prokurori pagājušajā gadā korupcijas lietās konfiscēja un ieskaitīja valsts kasē 500 miljardus rubļu, kā arī pārveidoja valsts īpašumā uzņēmumus 2,4 triljonu rubļu vērtībā,
trešdien departamenta valdes sēdē ziņoja ģenerālprokurors Igors Krasnovs. “Pamatojoties uz mūsu prasībām, valstij tika atdoti pieci stratēģiski uzņēmumi, no kuriem četri bija ārvalstu kontrolē. Īpašnieki deva norādījumus par produktu izņemšanu no tirgus un ieradās mums nedraudzīgās jurisdikcijās,” valdes sēdē, kurā piedalījās prezidents Vladimirs Putins, sacīja Krasnovs.
Daļa nacionalizēto uzņēmumu jau tiek pārdota jauniem īpašniekiem. Saskaņā ar Federālās īpašuma pārvaldīšanas aģentūras datiem tas ienesa lielāko daļu no 132 miljardiem rubļu privatizācijas ieņēmumu valsts kasē. Piemēram, automašīnu tirgotājs Rolf tika pārdots par 35 miljardiem rubļu, vēl 38 miljardus rubļu ienesa to īpašniekiem atsavināto ķīmisko rūpnīcu pārdošana, bet 42 miljardus — lauksaimniecības uzņēmumi. Lēmumi par desmitiem uzņēmumu nacionalizāciju (vismaz 64% no pērn nacionalizētajiem) tika pieņemti aiz slēgtām durvīm, aprēķināja “The Moscow Times”.
Varas iestādes Krievijā paātrinājušas privātīpašumu sagrābšanu, jo ekonomikas palēnināšanās un jaunās Rietumu sankcijas neglābjami mazina valsts kases ieņēmumus,
aģentūrai “Reuters” sacīja “PF Capital” ekonomists Jevgeņijs Nadoršins.
Trīs kara ar Ukrainu gados valdība armijas un ieroču iegādei iztērēja 22 triljonus rubļu, un federālajā budžetā ir uzkrājies deficīts 9 triljonu rubļu apmērā. Finanšu ministrija tā segšanai izlietoja divas trešdaļas no Nacionālajā labklājības fondā esošās brīvās naudas, un šobrīd tajā esošo likvīdo līdzekļu apjoms ir rekordzems kopš 2008. gada — 37,5 miljardi ASV dolāru.
Privatizācija lielos apmēros
Šā gada sākumā privāto līdzekļu konfiskācijas process pastiprinājās, norāda Nadoršins. Februārī vienas nedēļas laikā tika pieņemti lēmumi nacionalizēt valsts lielāko graudu tirgotāju “Rodnye Poļa”, lielāko noliktavu īpašnieku “Raven Russia”, kā arī Domodedovas lidostu, kas ir otra noslogotākā lidosta Maskavā pēc pasažieru plūsmas.
Saskaņā ar jauno likumu valsts kapitālsabiedrībām būs jāieskaita budžetā 50% no aktīvu tirgus vērtības, ko tās saņem pēc īpašumu pārdales. Nadoršins piebilst:
“Ņemot vērā, ka process neapstājas un intensitāte, spriežot pēc gada sākuma, šķiet, pat pieaugusi, ir nepatīkama sajūta, ka tās vēl nav beigas.”
Krievijas Finanšu ministrija no nacionalizēto īpašumu privatizācijas sagaida budžetā vismaz 100 miljardus rubļu, otrdien Federālās īpašuma pārvaldīšanas aģentūras sanāksmē sacīja finanšu ministrs Antons Siluanovs.
Aizbildinoties ar korupcijas apkarošanu, Krievijā notiek tirgus pārdale, norāda uzņēmējs Dmitrijs Potapenko.
“Es to nesauktu par nacionalizāciju, jo nekas galu galā nepāriet uz nāciju, bet gan par īpašumu pārdali noteiktu grupu ietvaros.
Šis process vienmēr notika, bet tas norima. Tagad tas ir kļuvis vēl akūtāks, jo pārtikas piedāvājums ir sācis samazināties,” laikrakstam “The Moscow Times” sacīja Potapenko.