Stukāns vai Juriss – cīņa līdz pēdējam balsojumam. Lemberga advokāts nepiedalās 1
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Šobrīd gan sabiedrība, gan tiesneši, gan paši prokurori vēlas pārmaiņas, aktīvāku prokuratūras darbību,” saka Tieslietu padomes (TP) izvirzītais ģenerālprokurora amata kandidāts Juris Stukāns, par kuru galavārdu teiks Saeima.
Šo pārmaiņu ieviešana bijis galvenais iemesls, kāpēc Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs un juridisko zinātņu doktors nolēma piedalīties konkursā.
Spraiga cīņa četrās kārtās
J. Stukāns ir arī Tieslietu padomes pārstāvis, un viņam bija ļauts pašam izvēlēties, vai sevi atstatīt no kandidātu vērtēšanas un balsošanas vai to nedarīt, jo TP reglamentā un arī nolikumā par ģenerālprokurora kandidāta izraudzīšanu šāds gadījums nebija paredzēts. Stukāns paziņoja, ka šajā procesā nepiedalīsies.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš TP vadīs līdz 15. jūnijam, pēc balsojuma interneta tiešraidē paziņoja, ka cīņa bijusi visai spraiga un balsojums par ģenerālprokurora amata kandidātu noticis aizklāti četrās kārtās.
Arī pats kandidāts atzina, ka viņa sāncenši bijuši profesionāli spēcīgi un līdzvērtīgi. No 15 Tieslietu padomes pārstāvjiem septiņi ir tiesneši (balsoja seši, jo Stukāns nepiedalījās), tātad personas no vienas profesionālās cunftes, kurām lielākā vai mazākā mērā ir zināmas attiecīgā kandidāta profesionālās spējas.
Tā kā visas balsojuma kārtas bija aizklātas, par katru no tām informācija netiek sniegta. Taču neoficiāli zināms, ka pirmajā kārtā sacentās trīs kandidāti: kopā ar Stukānu arī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters un Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss.
Vienam no viņiem bija jāiegūst astoņas balsis, taču ar pirmo balsojumu tas neizdevās. Otrajā un trešajā kārtā sešas balsis tika atdotas par prokuroru Jurisu un septiņas par tienesi Stukānu, bet ceturtajā kārtā par Stukānu nobalsoja 10 TP pārstāvji, bet pret bija trīs no viņiem, jo izvēlējās balsot par Jurisu.
Advokāts Rozenbergs nebalso
TP pārstāvju vidū ir arī viens no Lemberga krimināllietas aizstāvjiem Latvijas Zvērināto advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Savukārt ģenerālprokurora kandidātu vidū – prokurors Juriss, kurš uztur valsts apsūdzību šajā krimināllietā. Kā Rozenbergs rīkojies visnotaļ dīvainajā situācijā?
J. Rozenbergs: “Ņemot vērā, ka atšķirībā no pārējiem Tieslietu padomes locekļiem esmu pietiekami aktīvi praktizējošs advokāts, nekad neesmu balsojis ne par tiesnešu pārcelšanām vai iecelšanām amatos vai tamlīdzīgiem tiesnešu karjeras jautājumiem.
Līdzīga pieeja man bija arī, izvēloties piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu. Lai atvieglotu nākamajam ģenerālprokuroram dzīvi, lai viņam nerastos divdomīga situācija un nebūtu jādomā, vai viņš var, piemēram, izskatīt manu sūdzību vai kādu ieteikumu, jo esmu piedalījies kāda lēmuma pieņemšanā par viņa nonākšanu amatā, tad es balsojumā par ģenerālprokurora kandidātu nepiedalījos.”
Būs iztaujāšana Saeimā
Stukānam savs redzējums par prokuratūras attīstību būs jāizklāsta arī Saeimas Juridiskajai komisijai. Komisijas vadītājs Juris Jurašs (JKP) sacīja, ka tas varētu notikt jaunnedēļ un, visticamāk, jau nākamo ceturtdien Saeimā varētu būt balsojums.
Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (“Vienotība”) pastāstīja, ka Stukāns ir labi pazīstams gan Juridiskajā komisijā, gan apakškomisijā, jo regulāri piedalās sēdēs kā Rīgas apgabaltiesas virzīts pārstāvis.
Viņš aktīvi debatējot, atbildot uz deputātu jautājumiem un sūtot vēstules ar priekšlikumiem Kriminālprocesa likuma uzlabošanai.
“Viņš noteikti prokuratūras sistēmā ienesīs svaigas vēsmas. Varbūt sākumā daudziem šķitīs viņa idejas neparastas un sekos reakcija: tā nevar būt, to nevar izdarīt, bet ar laiku radīsies jautājums: kāpēc gan ne?” atzina Judins un piebilda, ka būtu dīvaini, ja Saeimā tiktu likti šķēršļi koleģiālam trešās varas lēmumam, proti, pozitīvam balsojumam par Stukānu kā ģenerālprokuroru.
Izmeklēšanas modelis, kur prokurors ir galva
Viens no būtiskākajiem Stukāna priekšlikumiem Kriminālprocesa likumā ir par tiesu debašu saīsināšanu, un tas tiek virzīts jau trešajam lasījumam.
“Ja likumu lasa burtiski, tiesas sēdē var runāt, cik grib. Ja parlaments atbalstīs likuma grozījumus, tad tiesai būs tiesības noteikt debašu ilgumu. Tiesa, piemēram, pateiks, ka prokuroram trijās sēdēs ir jāizklāsta savi argumenti. Tas pats attieksies arī uz advokātiem. Lietu skata uzrādītajā apsūdzības apjomā, un tādēļ būtu jārunā tikai par tām niansēm, kas norāda uz to, ka lietā kaut kas nav kārtībā – ir kļūdas, nepilnības un pārkāpumi,” uzskata Stukāns.
Viņš norādīja, ka prokurors saskaņā ar kriminālprocesuālo regulējumu ir atbildīgs par kriminālprocesa virzību, tāpēc tieši prokuratūrai jānāk ar iniciatīvu un priekšlikumiem normatīvo aktu pilnveidošanā, samazinot birokrātiskās darbības un dokumentu apjomu.
Viņš savā TP iesniegtajā koncepcijā raksta: “Ja persona tiek aizturēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā, un šādu gadījumu nav maz, tad kriminālprocesu var pabeigt 48 stundās (aizturēšanas termiņš), piemēram, par zādzību, par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, par izvairīšanos no soda izciešanas un citos gadījumos.”
Stukāns centīšoties panākt, lai prokurors uzņemtos daudz aktīvāku lomu noziedzīga nodarījuma izmeklēšanā un jau no pirmās kriminālprocesa sākšanas dienas būtu izmeklēšanas vadītājs. “Ir jāizveido izmeklēšanas modelis, kuru, tēlaini izsakoties, var raksturot kā cilvēka ķermeni, kurā galva ir prokurors, rokas – izmeklētājs un kājas – operatīvie darbinieki.
Sākotnēji tas prasīs daudz darba no prokurora, bet ar katru nākamo noziedzīgo nodarījumu, kad būs jau nostabilizējusies izmeklēšanas taktika un metodes, aprakstītais modelis nostrādās efektīvi, ekonomiski un ar daudz mazākiem resursiem, ietaupot pirmstiesas kriminālprocesam nepieciešamo laiku,” ir pārliecināts topošais ģenerālprokurors.
Stukāns pastāstīja, ka viņš vēlas organizēt tikšanos ar to augstskolu pārstāvjiem, kas sagatavo juristus, lai runātu par mācību procesa kvalitātes uzlabošanu, par mācību programmu pārskatīšanu. Tas nepieciešams tādēļ, lai juristi varētu sekmīgi startēt uz prokurora, tiesneša vai policista amatu.
Viņš uzskata, ka studentam būtu savlaikus jāapzinās, ka viņš vēlas kļūt par prokuroru. Savukārt augstskolai vajadzētu spēt padziļināti sniegt nepieciešamo zināšanu un iemaņu apguvi, jo šobrīd lielākā daļa prokuroru kandidātu nespējot sekmīgi nokārtot pārbaudījumus, lai kļūtu par pilntiesīgiem prokuroriem.
Savukārt kvalifikācijas uzlabošanai jau esošajiem prokuroriem prokuratūrā ir jāveido iekšējā apmācības sistēma, lai īpaši pievērstu uzmanību noteiktu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas īpatnībām, sniedzot metodisku atbalstu kolēģiem.
Dažādos sociālās dzīves procesos ir novērojams sašutums un neizpratne par to, kā tiek īstenota tiesu vara valstī, tostarp prokuratūras funkcijas.
J. Stukāns: “Liela daļa sabiedrības ir vīlusies, jo nesaredz pamatu uzticēties valsts varas pārstāvjiem, lai gan to rīcība formāli atbilst “likuma burtam”, bet ir pretrunā ar “likuma garu”, kas instinktīvi disonē ar dabisko taisnīguma izjūtu.”
