Vai princis Čārlzs kļūs par reģentu? 1
Britu karaļnamā apspriesta varbūtība kroņprincim Čārlzam kļūt par reģentu, ja viņa māte, karaliene Elizabete II, kurai ir 88 gadi un kura valda jau 62 gadus, vairs nespētu pildīt savus daudzos pienākumus. Tā būtu pirmā reize vairāk nekā 200 gados, kad tiktu lietots Pavaldonības akts, atzīmē laikraksts “The Daily Telegraph”.
Princim Čārlzam var nākties pagaidīt
Savulaik Pavaldonības akts tika likts lietā karaļa Džordža III, kurš valdīja no 1760. līdz 1820. gadam, valdīšanas pēdējos desmit gados, kad karalis smagi saslima un valsts galvas pienākumu pildīšanu uzņēmās viņa vecākais dēls Velsas princis Džordžs, kurš 1811. gadā kļuva par reģentu, bet pēc tēva nāves 1820. gadā – par karali Džordžu IV. Britu karaļnama apskatnieki atzīmē, ka karaliene Elizabete II ir pie labas veselības un kroņprincim Čārlzam uz titulu var nākties pagaidīt. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Britānijas iedzīvotāju populārākais kandidāts uz karaļa troni ir Čārlza dēls princis Viljams, kura attēli ar sievu Ketrīnu un dēlēnu Džordžu vīd visos plašsaziņas līdzekļos. Pavaldonības akts, kam tagad notraukti putekļi, garantē monarha pienākumu pārņemšanas un varas maiņas gludu norisi. Apskatnieki atzīmē, ka karaļnamā izskatīts jautājums par darba dalīšanu starp princi Čārlzu un karalieni Elizabeti, bet ne par prinča iecelšanu par reģentu. Pavaldonības akts paredz, ka pirms reģenta iecelšanas monarhs jāpasludina par rīcībnespējīgu, bet, troņmantniekam uzņemoties rīcībspējīga monarha lomu, ir jāveic izmaiņas likumā. Reģents var darboties kā karaļnama galva, bet nevar dot piekrišanu likumprojektiem, kas maina secību ceļā uz troni. 66 gadu vecumā Čārlzs ir vecākais kroņprincis britu karaļnama vēsturē un būtu tiesīgs saņemt vecuma pensiju. Pēdējos gados princis Čārlzs jau piedalījies virknē pasākumu, pārstāvot karalieni un saglabājot gadsimtiem senās tradīcijas. Apskatnieki atzīmē, ka karaļnamā varētu notikt kosmētiskas izmaiņas, piemēram, karalienes Elizabetes korgijus varētu nomainīt prinča Čārlza labradori.
Karalienes izturība ir leģendāra
Runas par karalienes Elizabetes II varbūtējo atkāpšanos kļuva biežākas, kad šā gada jūnijā 76 gadu vecumā atkāpās Spānijas karalis Huans Karloss un tronī kāpa viņa dēls, 46 gadus vecais Felipe. Kā raksta spāņu prese, Huans Karloss esot izteicies, ka negribētu, lai Felipe “novīstu”, gaidot uz troni kā princis Čārlzs. Britu vēsturnieks, 84 gadus vecais viskonts Džons Norvičs, starp kura senčiem ir britu karaļa Viljama IV ārlaulības dēls, mudinājis karalieni Elizabeti neatteikties no troņa par labu princim Čārlzam pat tad, ja viņa nopietni saslimtu. Viņaprāt, pāvesta Benedikta atkāpšanās 2013. gadā, kas Vatikānā notika pirmo reizi 600 gadu vēsturē, radījusi “bīstamu precedentu”, raksta avīze “The Daily Mail”.
Minējumi britu plašsaziņas līdzekļos par prinča Čārlza plašāku iesaisti valsts galvas pienākumu veikšanā vairojās, kad pērn tika paziņots, ka viņš aizstās karalieni Sadraudzības valstu vadītāju konferencē Šrilankā, raksta “DT”. 2013. gadā karaliene Elizabete II pirmo reizi 40 gados nepiedalījās Sadraudzības valstu apspriedē. Taču nesen Bakingemas pils pārstāvis paziņoja, ka pagaidām neesot plānu princim Čārlzam uzņemties reģenta lomu, jo karaliene Elizabete II spēj turpināt savu pienākumu pildīšanu. Lai gan gada sākumā karaliene pabija slimnīcā ar gastroenterītu, jau pēc dažiem mēnešiem viņa devās izjādē. Karaliene Elizabete II, kuras izturība ir leģendāra un kuras māte aizgāja mūžībā 101 gada vecumā, joprojām piedalās vairāk nekā 300 publiskos pasākumos gadā. No karalienes cenšas neatpalikt viņas dzīvesbiedrs princis Filips, kurš nesen atgriezās no oficiālas vizītes Kanādā. 93 gadu vecumā divreiz nonācis slimnīcā ar sirdskaiti un urīnpūšļa infekciju, princis Filips lūdza viņu ātrāk izrakstīt, lai varētu doties lapsu medībās.
Analītiķi atzīmē, ka vairāk nekā pusgadsimtu ilgās valdīšanas laikā karaliene Elizabete II bijusi ļoti atturīga, izvairoties paust savu viedokli par sabiedrībā asi diskutētiem jautājumiem, tostarp neseno referendumu par Skotijas neatkarību. Karaļnama apskatnieki nav pārliecināti, ka princis Čārlzs spētu saglabāt diskrētumu, ja kļūtu par reģentu un de facto valdnieku. Viņš bieži nopēlis moderno arhitektūru, slavējis organisko lauksaimniecību, mudinājis uz aktīvāku rīcību klimata maiņas jautājumā un pat sūtījis vēstules valdības ministriem ar sava viedokļa izklāstu. Tas varētu būt pieļaujami troņmantniekam, bet ne reģentam, atzīmē “DT”. Karaliene pēdējos gados nav devusies tālās ārzemju vizītēs, taču vairākkārt izteikusies, ka uzskata monarha pienākumu pildīšanu kā darbu uz mūžu, tāpēc neizskata jautājumu par atkāpšanos no troņa. Britānijas karaliene Elizabete II ir otrā visilgāk valdošā valsts galva pēc Taizemes karaļa Pūmipona, kurš valda kopš 1946. gada. 2015. gada septembrī Elizabete II apsteigtu karalieni Viktoriju, kura valdīja no 1837. līdz 1901. gadam.
