Monika Zīle: Vai pret Latvijas neatkarību balsojusī Ždanoka iedvesmos jauniešus uz lielām lietām? 10
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nupat klajā nākušās grāmatas “Mūsējās” reklāmā lūgts neuzskatīt izdevumu par Latvijas izcilāko sieviešu topu – publicistes Santas Remertes biogrāfiskajās pasakās izklāstītie un mākslinieces Elīnas Brasliņas ilustrētie dzīvesstāsti jaunākiem lasītājiem palīdzēšot labāk saprast mūsu valsts vēsturi, bet ģimenes bibliotēkā svaigi papildināšot uzziņu literatūras plauktu.
Aspazija, Džemma Skulme, Aleksandra Beļcova, Aļona Ostapenko un daudzas citas talantīgās, uzņēmīgās un mērķtiecīgās patiešām ir krāšņu personību pušķis pie valsts karoga, – jūsmo gaumīgo sējumu rokā paņēmušais, kamēr nonāk līdz lappusei, kur sastop…
Vai tiešām?! – grāmatmīlis mulst, uzliek brilles un aiztaisa acis, lai, no jauna atverot, saskartos ar biedrības “Ascendum” (uz augšu; augšup – latīņu. val.) apstāvētajā izdevumā redzamo Latvijas Krievu savienības (LKS) līderi un šobrīd atkal eiroparlamentārieti Tatjanu Ždanoku.
“Jā, starp varonēm ir atrodamas vairākas Latvijā dzimušas politiķes, piemēram, Vaira Vīķe-Freiberga, Sandra Kalniete (..), kā arī Tatjana Ždanoka. (..) Mēs vēlējāmies veidot grāmatu, kas iederētos katra Latvijas iedzīvotāja mājā, nešķirojot varones pēc tautības, profesijas vai politiskās pārliecības,” apjukušais grāmatmīlis saņem lietišķu izdevēja atbildi, kur cita starpā uzsvērts, ka opozicionāri tāpat ir daļa no Latvijas.
Tam bibliofils principā piekrīt, jo veselīga opozīcija mudina naskāk darboties pie varas kloķiem esošos.
Bet vai pret likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanu balsojusī Ždanokas kundze patiesi iederas “Mūsējo” plejādē, kas mudināšot jauniešus iecerēt lielus mērķus un tiekties tos sasniegt?
Līdzsvarots būdams, grāmatmīlis mēģina Tatjanas Ždanokas likšanai starp jauno paaudzi iedvesmojošām personībām rast attaisnojumu Zaigas Pūces* un Evas Johansones 2011. gadā dibinātās “Ascendum” mērķos, kur līdzās izglītotas un pilsoniski aktīvas sabiedrības veidošanai minēta arī valsts augšupejas veicināšana visos veidos.
Taču, lai cik godīgi viņš censtos uzturēt personisko empātiju pret atšķirīgiem viedokļiem, LKS karognesējas darbībā neizdodas atrast pat naga melnumiņu neatkarīgās Latvijas labā.
Vienīgie “nopelni” – Latvijas apmelošana un dubļu mešana visam latviskajam, valsts valodu ieskaitot, no jebkuras Tatjanai Ždanokai pieejamas pašmāju un Eiropas tribīnes.
Sociālajos tīklos jau bijusi arī neliela diskusija par teikumu: “Tatjanas vecāki šurp bija atbraukuši pēc Latvijas pievienošanas Padomju Savienībai.” Labējāk noskaņotie domā, ka šādi apiets okupācijas fakts.
Liberāļi uzskata – pārmetums nevietā, jo pievienošana tā pati pēcokupācijas aneksija vien ir. Varbūt tiešām te nav iemesla skaldīt matus.
Cits jautājums, vai Tatjanas Ždanokas ierindošana blakus Vairai Vīķei-Freibergai mudinās iegādāties grāmatu tiem latviešiem, kas LKS līderē redz prokremlisko ideju atklātu karognesēju.
Viņas klātbūtne šo visnotaļ pozitīvi iecerēto izdevumu padara līdzīgu mielastam, kur augstvērtīgam cepetim klāt pasniedz mērci ar vienu apšaubāmu sastāvdaļu, kas maltīti padara nebaudāmu.
Ždanokas kundzes likšana starp neapšaubāmi “mūsējām” ir bezmaz pieglaimošanās tām aprindām, kas integrāciju saprot vienīgi kā atgriešanos Kremļa paspārnē.
* “Ascendum” dibinātāja Zaiga Pūce pērn kļuvusi par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) vadītāju.
