Vai premjers ir noguris? Intervija ar Ināru Mūrnieci 0
Kāda šobrīd – gadu pirms Saeimas vēlēšanām – ir politiskā aina nacionāļu skatījumā? Ar Nacionālās apvienības deputāti, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāju Ināru Mūrnieci sarunājās Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.
V. Krustiņš: – Gribējām jūs lūgt raksturot šā brīža politisko ainavu, kādu to redz Nacionālās apvienības pārstāve. No malas skatoties, nevarētu teikt, ka politiskie ūdeņi šobrīd ir dzidri un saprotami, tie rādās visai duļķaini.
– Mana izjūta ir līdzīga. Nevar sacīt, ka politikā šobrīd būtu iestājies rudens un visi gatavotos ziemas miegam, te ir milzīgi enerģijas uzplūdi un aktivitāte. Ir liela cīņa par budžeta prioritātēm. Nacionālā apvienība uzsver, ka mums tie ir demogrāfijas jautājumi un uzturēšanās atļauju tirdzniecības atcelšana. Jautājums par demogrāfiju nav tikai partijas ieceres vien, bet lielas sabiedrības daļas satraukums par to, kāda būs Latvijas nākotne: vai Latvijā vēl būs latvieši. Satiksmes ministrijas budžetā papildus tiek plānoti 25 miljoni latu, no kuriem prāva summa atvēlēta ceļiem, bet kas pa šiem ceļiem nākotnē brauks, ja latvieši izmirst? Par demogrāfijas priekšlikumiem diskusijas ar Labklājības ministriju ir karstas, bet kopsaucējs, jācer, tiks atrasts.
NA, tāpat kā liela daļa sabiedrības, iestājas pret uzturēšanās atļauju izsniegšanu nekustamā īpašuma pircējiem, un esmu gandarīta, ka koalīcijas partneri mūs ir sadzirdējuši. Svarīgi, ka diskusija ir sākta – pēc būtības, un šo prasību atbalsta arī Reformu partija. Cits jautājums, ka mūsu valdības partneri nevēlētos aizgriezt krānu pavisam, bet ir gatavi runāt tikai par summas palielināšanu, par griestu noteikšanu, par ilgāku pārejas periodu un tamlīdzīgi.
Ar trīspadsmit NA deputātu balsīm vien Saeimā likumu grozīt nav iespējams. Kā tālāk rīkoties, apvienībā ir dažādas domas, bet skaidrs, ka ir tikai divas iespējas – vai nu pēc NA spiediena uzturēšanās atļauju bizness tiks ierobežots, vai arī… nenotiks nekas.
Tātad sarunas ir jāturpina, un, manuprāt, loģiski būtu diskutēt par uzturēšanās atļauju piešķiršanu pret ieguldījumiem uzņēmumos. Taču tad ir būtiski jāpaaugstina ieguldījuma summa, jānosaka gada laikā izsniedzamo atļauju kvota, kā tas ir Igaunijā. Bet pilnīgi skaidrs ir: uzturēšanās atļauju tirgošana pret nekustamajiem īpašumiem ir jāizbeidz!
Mēs atbalstām arī budžeta prioritāti, kuru izvirzījusi Reformu partija, – skolotāju algu palielināšanu. Tas ir būtiski, jo skolotāji krīzes laikā cieta visvairāk un no viņiem atkarīgs, kādas vērtības uz priekšu nesīs jaunā paaudze.
Fotogrāfija būtu ar baltu, izgaismotu laukumu, ja nepieminētu veidu, kā tika pieprasīta kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes demisija. Lēmums netika pieņemts Ministru prezidenta kabinetā, bet gan “Vienotības” Saeimas frakcijas telpās. Manuprāt, ne jau Grendes kundzes darbības vai dažu ne īpaši gludo izteikumu dēļ, bet gan tāpēc, lai NA “ierādītu vietu” par prasībām saistībā ar uzturēšanās atļaujām, kas noteiktām aprindām acīmredzami sagādā neērtības, kā arī politiskās greizsirdības dēļ.
Ja nu premjerministrs Valdis Dombrovskis tiešām ir tik ļoti norūpējies par ministru darba kvalitāti, tad viņam šobrīd vajadzētu nopietni apsvērt labklājības ministres Ilzes Viņķeles demisijas pieprasīšanu. Viņa pēdējā laikā atļāvusies izteikumus, kas raisījuši lielu sašutumu sabiedrībā, apgalvojot, ka pašas parakstīto vienošanos ij neesot domājusi pildīt.
To gan “Vienotība” izliekas neredzam.
Mēs aicinātu Dombrovski un “Vienotību” nostāties ar seju pret cilvēkiem, apzinoties, ka krīzes laikā visvairāk cieta mazāk turīgais iedzīvotāju slānis, un ņemt to vērā, izskatot nākamā gada budžetu. Piemēram, skolotāju algas. Piebildīšu, ka tikai ar NA deputāta Ilmāra Latkovska aktīvu rīcību tika pieņemts lēmums indeksēt pensijas visiem politiski represētajiem, neraugoties uz pensiju apmēru. Bet šobrīd valdība pret tautu stāv tādā kā profilā jeb puspagriezienā.
– Vai premjerministram ir nauda, kuru viņš paslēpis un nevēlas dot? Parasti tiek stāstīts – lai kaut kam iedotu, kādam ir jāatņem…
– Ir iespēja gūt papildu ieņēmumus budžetā, par ko mēs jau agrāk esam runājuši, un arī naudas sadalē būtu jāraugās uz prioritātēm. Valsts bez saviem cilvēkiem, bez pilsoņiem, kas to veido, kopj un mīl, ir tikai teritorija. Un Latvijas valsts dibināta, lai aizstāvētu, pirmkārt, latviešu tautas intereses, tas nozīmē – lai nodrošinātu latviešu tautas pastāvēšanu mūžīgi mūžos. Jādomā, protams, par ekonomikas un citu nozaru attīstību, bet vispirms valstij ir vajadzīgi cilvēki, tātad – demogrāfija. Mēs uzskatām, ka vispirms ir jāvienojas par valsts attīstības prioritātēm, tad var diskutēt par konkrētu naudas sadalījumu budžetā.
NA koalīcijas sadarbības padomes sēdēs ir piedāvājusi virkni priekšlikumu, kā gūt papildu ienākumus budžetā, un te gribu uzteikt savu kolēģi Imantu Parādnieku. Vairāki viņa priekšlikumi ir pieņemti, citi darba kārtībā. Piemēram, nekustamā īpašuma nodevas palielināšana tā saukto trešo valstu pilsoņiem budžetā papildus ienestu divus miljonus latu. Ir pieņemts NA piedāvājums paaugstināt azartspēļu nodevas likmi, kas budžetā papildus dotu 1,8 miljonus latu.
Pēc NA priekšlikuma ir panākta vienošanās uzlabot sistēmu, kā tiek iekasēts nodoklis no kapitāla, un te budžetā var rēķināties vēl ar 3,8 miljoniem latu.
Ir arī citi priekšlikumi, ko mūsu partneri nav gatavi apspriest. Teiksim, mazumtirdzniecībā noteikt uzcenojumu tabakai, tāpat ieviest licences maksu tirgotājiem. Sarunas par papildu nodokļiem luksusa precēm ir tādā kā mūžīgā sasaluma zonā…
– Vai kāda partija saka, ka demogrāfijai nevajag dot naudu?
– Šobrīd vairs nesaka… Bet, lai līdz tādai apziņai nonāktu, ir bijušas nepieciešamas daudzas koalīcijas sēdes un sarunas.
M. Antonevičs: – Snieg-tais koalīcijas partiju attiecību raksturojums neizklausās īpaši draudzīgs. Un tomēr Nacionālā apvienība izplatījusi aicinājumu “Vienotībai”, Zaļo un zemnieku savienībai un Reformu partijai sākt konsultācijas par vienota vēlēšanu saraksta izveidi nākamā gada Saeimas vēlēšanām. Uzreiz rodas jautājums: ja jau tagad tik grūti iet koalīcijā, kā tad varēsiet sadzīvot vienā sarakstā? Vai varbūt šim aicinājumam ir kāds cits mērķis?
– Aicinājumā tika piedāvātas divas sadarbības formas – kopīgs vēlēšanu saraksts vai arī līgums par kopīgu darbību valdības veidošanā pēc vēlēšanām ar kopīgu programmu un Ministru prezidenta kandidātu. Teikšu, ka pirmais variants jeb vienots saraksts man šķiet mazticams, lai gan NA rindās par to ir dažādi viedokļi. Taču vienošanās starp partijām par nākamo premjeru un valdību gan ir reālāka, un tas būtu labs signāls vēlētājiem.
– Tas būtu nākamā Ministru kabineta modelis ar konkrētiem ministru uzvārdiem?
– Manā izpratnē – jā!
Cilvēkiem vajag skaidrību, par ko viņiem piedāvā balsot. Koalīcijas veidošanas procesā tas tik un tā notiek, tikai mēs piedāvājam to izdarīt jau pirms vēlēšanām un ar šo piedāvājumu iet pie vēlētājiem. Protams, vēlēšanu rezultāti var ieviest savas korekcijas. Faktiski šis priekšlikums paredz izveidot valdošo koalīciju un iespējamo valdību vēl pirms Saeimas vēlēšanām.
– Un kā šobrīd iespējamai kopīgā premjera lomai izskatās rekordists Valdis Dombrovskis? Vai viņš varētu turpināt darbu arī pēc vēlēšanām?
– Ir jānovērtē, ka premjerministra darba diena ir tiešām smaga, atbildība ir ļoti liela, jautājumi, kas jārisina, – sarežģīti; jāpieņem arī nepopulāri lēmumi. Ar cieņu novērtējot Dombrovska kunga četros gados paveikto, pēdējā laikā tomēr rodas iespaids, ka viņš ir noguris. Un tad ir jautājums: vai viņš pats vēl vēlēsies palikt amatā uz nākamo termiņu? Otrkārt, ir jautājums, vai valdība patiesi darbojas kā komanda – saskaņoti, pārdomāti, vai sadarbojas savā starpā ne tikai formāli, bet pēc būtības, atbilstīgi mērķiem, kas jāsasniedz. Ņemot to vērā, neesmu pārliecināta, ka viņš pats alkst palikt pie varas. No otras puses, Latvijā nav nemaz tik plašs to cilvēku loks, kas ar savu pieredzi un zināšanām varētu vadīt valdību. Manuprāt, viens no tādiem cilvēkiem varētu būt Roberts Zīle.
– Vai viņš to vēlētos? Šķiet, Zīle ļoti labi jūtas Briselē…
– Par to sarunas nav bijušas, es izsaku savu personisko viedokli.
Manuprāt, Zīlem ir visas politiskam līderim nepieciešamās īpašības – iezīmēt Latvijas kā nacionālas un eiropeiskas valsts attīstības prioritātes un tās noturēt. Spēja piedāvāt praktiskus risinājumus, lai cilvēki vēlētos dzīvot Latvijā. Spēja uzrunāt un iedvesmot cilvēkus, kas ir ļoti svarīgi. Arī ārpolitiskā pieredze.
Tāpat domāju, ka liels ieguvums būtu arī Egila Levita atgriešanās Latvijā.
– Kā jūs skatāties uz Valsts prezidenta Saeimai nosūtīto likumdošanas iniciatīvu, kas paredz Ministru prezidenta lomas palielināšanu?
– Pagaidām Nacionālajā apvienībā tā vēl nav apspriesta, bet varu teikt, ka par tik nopietniem jautājumiem partija parasti veido darba grupas un uzklausa ekspertu viedokļus, pirms pieņem kādu pozīciju. Konstitucionālā reforma ir nozīmīgs jautājums, lai apsvērtu visus “par” un “pret” un tikai tad pieņemtu lēmumu.
V. Krustiņš: – Jums pēdējā laikā izskan daudz aicinājumu parādīt mugurkaulu, neļaut sevi apvainot…
– Jā, pie mums nāk dažādi labvēļi un padomnieki… Mudinājumi iet prom no valdības ir ietērpti viltīgā formā, arī partijā ir pretrunīgi viedokļi, taču šobrīd svarīgākais ir panākt partijas prioritātes budžeta apspriešanā.
– Vai godīgāk nebūtu pateikt, ka jūs neļausiet sevi tik viegli nobīdīt no varas?
– Vara nav pašmērķis, bet līdzeklis politisku mērķu sasniegšanai. Un NA ir parādījusi, ka tik vienkārši uz kūdīšanu neuzķersies.
– Ko jūs darīsiet ar Kultūras ministriju?
– Atbildība par ministriju joprojām paliek Nacionālajai apvienībai. Mums jau ir bijusi tikšanās ar Kultūras aliansi par to, kā tālāk noritēs darbs, kamēr nebūs izvirzīts jauns ministrs. To mēs plānojam darīt tikai pēc vienošanās par budžeta apstiprināšanu. Ministra pienākumus šobrīd pilda Bordāna kungs, un ministrijā darbs nav apstājies. Joprojām regulāri notiek tikšanās ar Kultūras aliansi. Šobrīd svarīgi ir aizstāvēt budžetā paredzēto finanšu pieaugumu kultūrai.
Nākamā ministra izvēle būs ļoti rūpīgi jāapsver. To darīsim, uzklausot Kultūras aliansi.
M. Antonevičs: – Atsevišķi politiķi, kas līdz šim bija zināmi kā Nacionālās apvienības sabiedrotie, tagad paziņojuši, ka dibinās jaunu demokrātisko patriotu partiju. Ko tas nozīmē?
– Varbūt kādam ir vēlme šādu partiju veidot, bet redzēsim, cik tas ir reāli. Es uz to raugos diezgan skeptiski. Nepārliecina, ka Dāvis Stalts, kuram radās nesaskaņas ar citām partijām – gan Pilsonisko savienību, gan Nacionālo apvienību –, tagad spēs darboties kā līderis.
V. Krustiņš: – Pēc paziņojumiem nav īsti skaidrs, ar ko šī jaunā partija atšķirtos no Nacionālās apvienības – tā būtu radikālāka vai mērenāka?
– Šķiet, viņi paši to vēl īsti nav noformulējuši, taču viss liecina, ka nacionālajos jautājumos partijas pozīcija varētu būt mērena un tuva “Vienotībai”. Tomēr nav skaidrs, kāpēc tā tiek veidota.
