Vai premjere maldina? Par un pret 1. un 2. pensiju līmeņa pieauguma salīdzināšanu 19
Lai strādājošajam dodoties pensijā, viņa 1. un 2. pensiju līmenī uzkrātais nodrošinātu pensiju 60% apmērā no algas, 2. pensiju līmeņa ienesīgumam būtu jāsasniedz vismaz 6%, aplēsis ekonomikas doktors Edgars Voļskis. Kopš 2001. gada vidus, kad 2. pensiju līmenis tika ieviests, tā ienesīgums ir bijis zemāks, kamēr 1. pensiju līmeņa kapitāla pieaugums tuvojas 10%. Taču lietpratēji uzsver, ka 1. līmeņa kapitāla pieaugumu ir bīstami saukt par ienesīgumu.
“Mēs to nedrīkstam saukt par ienesīgumu, jo tas ir indekss, kā aug algas,” trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” uzsvēra Rīgas Biznesa skolas docents Edgars Voļskis.
Viņš aplēsis, ka, lai nodrošinātu pienācīgu pensiju, 2. pensiju līmeņa ienesīgumam visā cilvēka darba mūža laikā jāsasniedz vismaz 6%, tas ir, jābūt divkārt lielākam par algu pieaugumu.
“Ienesīgumam ir jābūt divtik lielākam nekā algu pieaugumam, tā saucamajai algu inflācijai.”
Latvijas Bankas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka kopš 2. pensiju līmeņa ieviešanas 2001. gada vidū 2. pensiju līmeņa pieaugums ir atpalicis gan no patēriņa cenu kāpuma, gan no 1. pensiju līmeņa pieauguma. Tas, saskaņā ar Labklājības ministrijas Sociālā nodrošinājuma departamenta direktores Sandras Stabiņas teikto, šajā laikā sasniedzis 9,73%.
Tomēr, atšķirībā no politiķiem, lietpratēji nepiekrīt premjerministres Evikas Siliņas paustajam, ka, salīdzinot 1. un 2. pensiju līmeņa atdevi, iedzīvotāji “no valsts izmaksātā pensiju apjoma noteikti būs nopelnījuši vairāk”. Jau vēstīts, ka šonedēļ valdība atbalstīja ar nākamā gada valsts budžetu saistīto likumprojektu, kas paredz uz turpmākajiem četriem gadiem samazināt 2. pensiju līmeņa iemaksu likmi no pašreizējiem 6% līdz 5%, attiecīgi palielinot valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā ieskaitāmo sociālo iemaksu daļu.
Vairāk nekā 20 tūkstošu parakstītāju atbalstītās kolektīvās iniciatīvas “Neļausim šodienas valsts budžetu lāpīt uz mūsu pensiju uzkrājumu rēķina” pārstāvis, ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības “Indexo” valdes loceklis Artūrs Roze raidījumā pauda: “Mēs varam skatīties uz vēsturiskajiem rezultātiem, kuri pirms divdesmit gadiem, varbūt pirms piecpadsmit gadiem, nebija pārāk labi, un varam skatīties pēdējos piecus gadus, kad likumdošana atļauj ieguldīt arī akcijās līdz 100% no plāna līdzekļiem. Un tie ir pilnīgi nesalīdzināmi periodi.”
Finanšu ministra Arvila Ašeradena padomnieks Kārlis Šadurskis (“Jaunā Vienotība” (JV)) gan viņam oponējot norādīja, ka arī, piemēram, 2022. gadā 2. pensiju līmeņa plāni bijuši “mīnusos”.
