APTAUJA. Vai, pļaujot ceļmalas, piedomājat, ka jāsaglabā vietas, kur puķēm ziedēt un putniem ligzdot? 1
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ivars Deinis, Viesītes novada Viesītes pagasta zemnieku saimniecības “Žubītes” īpašnieks: “Man jau mājas nosaukums liek vairāk domāt par putniem – žubītes ir diezgan bieži sastopamas, pārtiek no kukaiņiem un sēkliņām.
Saimniecībā ir platības, kas atbilst augu daudzveidības kritērijiem. Ir pat tāda vieta, kur ceļmala ar lielu slīpumu, ne tur art, ne tur pļaut, govis gan ganās. Lai kā, vienmēr atstāju kādu nepļautu vietu, lai ziemā putniem būtu sēkliņas barībai.
Ceļmalas ir jākopj, gar māju ceļmalu nopļāvu jau pirms nedēļas. Jāsaimnieko ar domu, lai cilvēkiem labums un arī dabas daudzveidībai, putnus ieskaitot.”
Roberts Jonāns, Daugavpils novada Sventes pagasta zemnieku saimniecības “Stārķi” īpašnieks: “Jā, lasīju par aicinājumu sekot Rietumeiropas valstu pieredzei. Tie vārdi jau smuki skan – ceļmalas saglabāt kā ziedošu dabisko augu joslas, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būtisku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā.
Un pļaut nevis pirms Jāņiem, bet vēlāk, lai ļautu augiem noziedēt un pavairoties un putniem izligzdot.
Pļaut tikai divas reizes gadā – jūlija sākumā un septembrī. Taču laukos ir ceļmalas, kur garā zāle neļauj labi pārredzēt braucamo daļu, var rasties bīstamas situācijas.
Dabu vajag pēc iespējas vairāk saglabāt, tas skaidrs. Bet nevajag pārspīlēt! Varbūt vajag vairāk dabisko pļavu, jā, piekrītu. Bet ir taču ne mazums dīķu malu, mežmalu un citu vietu. Pietiek visam – gan augu daudzveidībai, gan putniem.”
Jānis Dzenis, Kokneses pagasta zemnieku saimniecības “Kalnavoti” īpašnieks: “Ceļmalās nemaz nav to skaisto jāņuzāļu.
Iebrien pļavā, kur margrietiņas, jā, cita lieta. Vai tad ceļmalas suņuburkšķi pīs vainagā?
Drīzāk jādomā par ugunsdrošību, man rūgta pieredze – no ceļmalas, kur karstā dienā sakaltušajā pļāvumā kāds acīmredzot bija iemetis nenodzēstu cigareti, uguns iespruka kviešu laukā…”