Vai plānojat ģimenes pieaugumu? 0
Līga Brāzma Rīgā: “Nejūtu, ka valsts atbalsts ģimenēm pēdējos gados būtu palielinājies. Šobrīd es audzinu vienu bērnu un vēlētos vēl otru. Taču mums nav pilnas ģimenes, tas ir, man nav vīra, līdz ar to vismaz tuvākajā laikā otru bērnu diez vai plānošu.
Lai es būtu gatava otrajam mazulim, man nepieciešama kaut minimāla finansiāla stabilitāte nākotnē, jo es gribētu nodrošināt viņam gan labus mājas ap stākļus, gan skolu, augstskolu un arī kultūras pasākumus. Pašlaik lielāko nedrošības sajūtu manī rada aizvien pieaugošās dzīvokļa un komunālās izmaksas. Lai es un citi cilvēki veidotu kuplākas ģimenes, valstij vispirms būtu krietni efektīvāk jācīnās ar korupciju un ēnu ekonomiku. Tieši šo nelikumīgo darbību sekas ir lielie nodokļi un cenas, mazie ienākumi un sliktie dzīves apstākļi lielākajai tautas daļai, kas savu iztiku cenšas nopelnīt godīgi. Cilvēki šādos apstākļos pat tīri psiholoģiski nav spējīgi veidot veselīgas, emocionāli stabilas ģimenes.”
Antra Kalnāre Liepājas novadā: “Mēs ar vīru audzinām trīs bērnus un, lai arī nav viegli, iztiekam bez valsts atbalsta. Tos astoņarpus latus mēnesī, ko par katru saņemam bērnu pabalstos, par nopietnu palīdzēšanu nevar uzskatīt. Lai domātu par vēl kuplāku ģimeni, mums trūkst drošības sajūtas, ka, nebraucot peļņā uz ārzemēm, savus bērnus varēsim pabarot arī pēc vairākiem gadiem. Zināmu stabilitātes sajūtu gan dod tas, ka mums ir zeme un māja laukos – ja vien rokas aug no pareizās vietas, ēst te vienmēr būs ko. Tomēr valstij būtu jādomā par lielākām sociālām garantijām ģimenēm un jāveido arī demogrāfijas veicināšanai labvēlīga nodokļu sistēma. Lielākā Latvijas problēma, manuprāt, ir tā, ka ļoti daudz jaunu cilvēku nevēlas nevienu bērnu vai sāk tos plānot tikai ap trīsdesmit un četrdesmit gadu vecumu. Tāpēc man laba doma šķiet tā saucamā bezbērnu nodokļa ieviešana.”
Arvis Kvēps Smiltenes novadā: “Tikai nupat beidzu studijas, un man vēl nav bērnu, bet es noteikti gribētu izveidot ģimeni jau tuvāko piecu gadu laikā. Ja nekas neatgadīsies, jau nākamvasar plānoju apprecēties ar savu tagadējo draudzeni, un drīz pēc tam plānosim arī kādu mazuli. Es nebūšu viens no tiem, kam līdz pirmajam bērnam jau vajadzīga liela alga, dārga mašīna un divstāvu māja. Uzskatu, ka bērnam svarīgāki ir mīloši un gādīgi nekā bagāti vecāki. Esmu pārliecināts, ka tik daudz, lai mums būtu jumts virs galvas, mēs būtu apģērbušies un paēduši, varēšu nopelnīt vienmēr, un ar to pietiek. Vecāki mani un manu jaunāko māsu laida pasaulē vēl daudz nedrošākos laikos nekā tagad – bruka Padomju Savienība un veidojās atjaunotā Latvijas valsts. Zinu, ka viņiem neklājās viegli, bet esam ieguvuši izglītību un izauguši par kārtīgiem cilvēkiem. Nedomāju, ka valsts var nodrošināt cilvēku vēlmi pēc bērniem, kaut arī stabilitātes sajūta par nākotni un sociālās garantijas ir būtiskas.”
Uzziņa Labklājības ministrija izstrādājusi rīcības plānu “Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011. – 2017. gadam” īstenošanai. Plāns paredz materiālā atbalsta palielināšanu ekonomiski aktīvām ģimenēm, piemēram, paaugstinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu bērnu. Tiks izstrādāti arī priekšlikumi ģimenes mājokļa problēmu risināšanai. Noteikti arī pasākumi pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamības veicināšanai bērniem no pusotra gada vecuma. Jau šogad plānots pirmsskolas iestādēs iedzīvināt principu “nauda seko skolēnam”, kā arī noteikt, ka pašvaldībām nepieciešamības gadījumā ir jānodrošina alternatīvas iespējas bērna pieskatīšanai, piemēram, auklīšu dienesti. |
