Kādas vēl trakulīgas un traumējošas aktivitātes raksturīgas vasarai? 0
Batuti, degšķidrums pie griliem, nepieskatīti bērni pie ūdeņiem, velosipēdi, skrejriteņi, skrituļslidas. Mēdz teikt: kad mēs augām, nebija nekādu individuālo aizsardzības līdzekļu, nekādu ķiveru, nekā tamlīdzīga, bet braucām. Reizēm nokritām, ceļi rētās, bet dzīvi esam. Taču tolaik bija divriteņi, ar kuriem nevarēja tik ātri pabraukt, un asfalta bija mazāk. Ātrums mūsdienās ir lielāks, tas palielina traumatismu, tāpēc aizsardzība ir nepieciešama. Kad savam puikam iegādājos skrejriteni, nopirku arī ķiveri.
Man patīk ārsta Pētera Kļavas teiktais – ja pie viņa reanimācijā nonāk bērns ar smagām traumām, viņš zina, ka kaut kur pasaulē ir vecāki, kuri nav pelnījuši būt vecāki. Lielākajai daļai bērnu, kuri cieš no traumām, ir 1–5 gadi. Šajā vecumā bērns nesaprot, cik bīstams ir tas, ko viņš dara, tāpēc atbildīgi ir pieaugušie. Vēlāk traumu risks samazinās un tad atkal pieaug pusaudža vecumā, jo padsmitnieki ir pārgalvīgi.
Visu interviju lasiet žurnāla 36,6°C jūlija numurā vai tā elektroniskajā versijā!
