Vai pilsonība pienākas arī tiem, kas to zaimo? 0
Iesākumam daži politiski izteikumi, kas parādījās neilgi pēc 18. februāra referenduma. “Vai ir normāli tas, ka pilsonību var atņemt tikai par tehniskiem iemesliem, ja bijuši dokumentu viltojumi un tamlīdzīgi? Redzēju reportāžu no Dublinas, kur rindā pie balsošanas iecirkņa stāv cilvēki un skandē saukli par latviešu valodu: “Suņu valoda!”
Esmu pārliecināts, ka šādiem cilvēkiem pilsonība jāatņem.” (Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars)
“Pilsonība nav tikai juridisks akts. Būt pilsonim nozīmē būt lojālam pret savu valsti, paust cieņpilnu attieksmi pret tās tradīcijām, vēsturi, kultūru un valodu.” (Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa)
“Jāapspriež arī jautājums, vai tie, kas izrāda klaju nelojalitāti un naidu valstij, ir cienīgi būt tās pilsoņi. (..) No morāles viedokļa skaidrs, ka šādi cilvēki nav lojāli valstij, bet no juridiskā viedokļa viņiem pilsonību šobrīd nevar atņemt. Tas nav pareizi.” (Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende)
“Pilsoņu loku nevar paplašināt bezgalīgi, dāļājot pilsonību, lai kādā brīdī attaptos, ka vairākums pilsoņu vairs neaizstāv Latvijas valsts dibināšanas būtību.” (“Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars)
“Svarīgs pasākums būtu pilsoņa solījuma pacelšana jaunā pakāpē – stājoties LR pilsonībā, jādod pilsoņa zvērests, par kura pārkāpšanu paredzēta atbildība. (..) Ar sekojošām sankcijām līdz pat pilsonības atņemšanai.” (Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere)
Visus šos citātus pieminu, lai atgādinātu, ka pēcreferenduma noskaņās Latvijas politiskā elite ir solījusi pievērst lielāku uzmanību situācijai, ka Latvijas pilsonība nepienākas valstij atklāti nelojālām personām, vismaz tādām, kuras šos savus uzskatus atklāti un izaicinoši demonstrē. Politiskā retorika pie mums, kā zināms, ļoti bieži nesaskan ar darbiem un nekādas izmaiņas pilsonības politikas jomā neesam sagaidījuši. Pat ne diskusijas, kas tādas tuvinātu.
Reizēm ir diezgan šķērmīgi klausīties klišejiskās runas, kas sludina, ka Latvijai ir vajadzīgi un svarīgi visi pilsoņi, ja starp tiem ir tādi, kas pieliek visas pūles, lai izrādītu, cik ļoti viņiem šī valsts un tās pavalstniecība riebjas.
Jaunākais piemērs ir tiesību maģistra Illariona Girsa paziņojums “TV Pro100”, ka viņš sadedzinās savu Latvijas pilsoņa pasi. Tas būšot simbolisks solis, lai pievērstu uzmanību “nepilsoņu problēmai”, solidarizēšanās. Girsa atziņa, ka viņa pilsonība nav pilnvērtīga, kamēr daudziem krieviem nav tādu pašu tiesību, ir loģiska, ja skatās no tā, ko šis kungs pārstāv, – tā ir nesen izveidotā Lindermana un Osipova partija “Par dzimto valodu”, kura gan nav reģistrēta un pagaidām darbojas ar iepriekšējo nosaukumu “13. janvāra kustība”. Tā ir apņēmusies piedalīties nākamā gada pašvaldību vēlēšanās un cer uz labiem rezultātiem krieviskajās teritorijās. Panākumi, protams, būtu lielāki, ja balsot varētu arī nepilsoņi, tāpēc cīņa par viņu “tiesībām” īstenībā ir cīņa par savu politisko nākotni. Te būtiski atzīmēt, ka abiem pazīstamākajiem partijas līderiem Lindermanam un Osipovam nav Latvijas pilsonības, tāpēc paveras iespējas viņu tuvākajiem līdzgaitniekiem, kuriem gan vispirms būtu sevi jāparāda. Tad nu tādi girsi cenšas, kā vien mācēdami – piestiprina divvalodīgās plāksnītes pie māju sienām, sniedz intervijas, raksta uzsaukumus, bet vajag kaut ko tādu patiesi skandalozu. Solījums sadedzināt pasi no uzmanības piesaistīšanas viedokļa ir diezgan ievērojams.
Vai varai uz šādām darbībām būtu vienaldzīgi jānoskatās? Ja jau cilvēks tik ļoti cenšas izrādīt, ka viņam pilsonība nav vajadzīga, tad kāpēc viņam to turpināt uzspiest? Likumā ir teikts, ka pase ir Latvijas Republikas īpašums. Ja kāds staigātu apkārt, publiski solīdams dedzināt, piemēram, Ministru kabineta ēku vai Rīgas pili, vai arī tad neviens par to neliktos ne zinis? Starp citu, savulaik nacionālboļševiki jau mēģināja dedzināt Izglītības ministrijas durvis, kas tagad daudziem jau piemirsies.
Vai pilsonība pienākas arī tiem, kas to zaimo, ir politisks jautājums, lai arī neērts. Taču interneta atsauksmēs kāds komentētājs ieteicis pasu dedzināšanu pārvērst par masveida akciju un rīkot pirms vēlēšanām – jo vairāk Lindermana atbalstītāju sadedzinās pases, jo mazāk viņa partijai balsu vēlēšanās un arī Girss u. c. bez pases nevarēs kandidēt. Tā gan!
