Vai pilnā ātrumā uz policejisku valsti, jautā bijušais izglītības ministrs 7
Pilnā ātrumā uz policejisko valsti, komentējot grozījumus Izglītības likumā, kas guvuši valdības atbalstu, savā “twitter” kontā komentējis bijušais izglītības ministrs, tagad domnīcas “Certus” vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.
Pilnā ātrumā uz policejisko valsti.. Žēl. https://t.co/0by9sSY25v
— Dombrovskis (@VjDombrovskis) October 4, 2016
Valdība otrdien akceptēja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz iespēju darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tiek konstatēts, ka persona nav lojāla Latvijai un tās Satversmei, vai arī izglītojamam mācību procesā tiek veidota nepareiza attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti.
Pat viens valstij nelojāls pedagogs var sabendēt dzīvi desmitiem jauniešu, pārliecību paudis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).
Grozījumi neparedz konkrētu kārtību, kādā vērtējama pedagogu lojalitāte valstij, Šadurskis skaidroja, ka “tik smalkā lietā kā izglītība un audzināšana bieži vien nevarēsim atrast tik precīzus formulējumus kā fizikā vai matemātikā”.
“Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) jau strādā ar visiem iesniegumiem, kas nāk no skolas, vecākiem, skolēniem. Ja iesniegumi ir pamatoti, tad ir juridiski korekti konstatēta neatbilstība tai vai citai normai,” skaidroja ministrs.
Runājot par to, ka ar iespēju atlaist valstij nelojālus pedagogus tie tiek pakļauti riskam, ir jādomā galvenokārt par skolēniem, jo “pat viens nelojāls pedagogs var sabendēt dzīves desmitiem jauniešu,” sacīja ministrs.
“Mums ir prasības, kādām jābūt, lai mācītu matemātiku, bet, protams, ka jauniešu audzināšanā nevar tik strikti novilkt robežas. Bet mēs sekojam IKVD noteiktajai kartībai. Mums ir arī Audzināšanas vadlīnijas un arī IKVD darbības reglamentējoši noteikumi. Mēs ļoti ietaupīsim gan Drošības policijas, gan Valsts policijas līdzekļus,” sacīja ministrs.
Šadurskis kā piemēru minēja kādu izglītības iestādi, kur, konstatējot pārkāpumus, ministrija varēja tikai “bezpalīdzīgi plātīt rokas”, lai gan IKVD bija konstatējis pārkāpumus.
“Rodas absurda teātris, ka ir deklaratīva norma, kas neļauj risināt situāciju,” uzsvēra ministrs, piebilstot, ka, “ja mēs netīšām kādam nodarīsim pāri, tad ir visi tiesiskie mehānismi, ar kuru palīdzību var pārsūdzēt lēmumu”.
Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) izteica bažas par to, ka viņai nav skaidrs, kādā veidā šāda kārtība tiks ieviesta realitātē, jo īsti nevar zināt, kurā mirklī kādas attieksmes netiek pareizi ieaudzinātas, tomēr viņai nav šaubu, ka ir jārisina problēma par to, ka skolās var strādāt valstij nelojāli pedagogi.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) norādīja, ka līdz šim tik tiešām tika konstatēts, ka izglītības nozarē pastāv nelojālas aktivitātes, bet līdz šim nav bijis instrumentu, lai tās izskaustu. Kozlovskis apliecināja, ka pedagogiem nevajadzētu būt bažām, ka viņus kāds nepamatoti atlaistu no darba, – viņš arī uzsvēra, ka jebkuram ir tiesības apstrīdēt pieņemto lēmumu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka organizācija izprot, ka šādi grozījumi saistīti arī ar nacionālās drošības jautājumiem, tomēr arodbiedrība uzsver nepieciešamību novērst iespēju, ka pedagogi tiktu uztverti kā “lielākais apdraudējums jaunatnei, neiemācot pareizās attieksmes”.
Šadurskis apliecināja, ka kopumā šie grozījumi pašreizējā situācijā varētu atteikties uz aptuveni 30 izglītības darbiniekiem, no kuriem teju visi varētu, izlasot likuma normu, pārvērtēt savas rīcības.
“Pedagogiem nebūtu jāizdara vispārīgi secinājumi, ka mēs tiem neuzticamies. Varu apliecināt, ka, ja kāds pedagogs neiemācīs bērnam divas reizes dienā tīrīt zobus, tad pedagogs netiks atlaists,” sacīja ministrs.
Ņemot vērā to, ka IZM izstrādātā anotācija likuma grozījumiem radījusi pārpratumus, Ministru prezidents uzdeva precizēt anotācijas tekstu.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie jāpieņem Saeimai.
