KULTŪRPOLITIKA: cerības un stagnācija 1
HARALDS MATULIS, Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs
PAVEIKTS 2016
Nozīmīgākais – Latvijas simtgades programma. Tagad par to kā par dabisku mērķi runā gan citas valsts iestādes, gan mediji, taču tam apakšā ir milzīgs izskaidrojošais darbs no Kultūras ministrijas (KM) puses. Ceru, ka šī programma veicinās sabiedrības saliedētību ap kopējiem mērķiem – Latviju, valstsgribu, identitāti –, ko nav spējušas izdarīt līdzšinējās integrācijas programmas.
Būtisks sasniegums ir Mediju politikas nostādņu pieņemšana un 1 miljons eiro, ko 2017. gadā konkursā sadalīs dažādiem mediju projektiem kvalitatīva satura nodrošināšanai. LRSP 2016. gada pētījums parādīja, ka vissliktāk apmaksātā joma kultūras nozarē ir kultūras periodika. Tas ir paradoksāli, jo visām kultūras institūcijām ir tik ārkārtīgi svarīgi, lai par viņu pasākumu uzraksta un lai tas ir izdarīts dziļi un kvalitatīvi.
JĀIZDARA 2017
Lielākā vilšanās 2016. gadā bija sastingums ap “Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu”. Latvijā var atrast naudu kultūras infrastruktūras būvniecībai, kultūras mantojuma uzkrāšanai un pasākumu rīkošanai sabiedrībai, bet ne lai adekvāti samaksātu kultūras darbiniekiem un nodrošinātu tiem minimālas sociālās garantijas.
2017. gadā radošo personu likumu vajadzētu pieņemt, lai simtgades svinēšanai nebūtu sāja piegarša. Igaunijā un Lietuvā radošo personu sociālajam nodrošinājumam ik gadu tiek atvēlēti 1,5 miljoni eiro. Latvijā – 0.
Simtgade ir arī lielākais KM izaicinājums no 2017. līdz 2021. gadam – kā nekļūt par viena jautājuma ministriju.
2017. gadā KM būtu nepieciešams izvērtēt un nostiprināt kultūras mediju pozīcijas informatīvajā telpā.
