MŪZIKA: latviešu komponistu darbi pasaulē 1
Turpinot tradīciju, 11. februārī Lielajā ģildē notiks Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts, kas šoreiz piedāvās divus pirmatskaņojumus – Gundegas Šmites Koncertu akordeonam un orķestrim un Artūra Maskata svītu no baleta “Bīstamie sakari”. Savukārt Rīgas Operas festivāls, kas svinēs 20. gadskārtu, šogad būs veltīts romantiskajai operai, atklājot to caur sezonas iestudējumu daudzveidīgo klāstu. Viens no spilgtākajiem notikumiem – 8. un 17. jūnijā Šarla Guno operas “Fausts” izrādēs Margarētas lomu pirmo reizi dziedās Marina Rebeka, Fausta lomā būs franču tenors Benžamēns Bernhaims, bet Mefistofeli atveidos vācu bass Andreass Bauers. No 16. līdz 23. jūlijam Rīgā un citur Latvijā notiks Eiropas koru olimpiāde, kurā piedalīsies ap 200 pasaules koru un 12 000 dziedātāju, pasaules līmeņa koru sacensībās noskaidrojot Eiropas čempiona titulu ieguvējus un sacenšoties par Nāciju “Grand Prix” tituliem pasaules labāko koru konkurencē.
Viens no svarīgākajiem Latvijas Komponistu savienības (LKS) rīkotajiem pasākumiem būs festivāls “Latvijas Jaunās mūzikas dienas” – vienīgais šāda veida forums Latvijā, kurā skan tikai latviešu mūzika un kura sarunas galvenais objekts ir nacionāla mūzikas kultūra. Komponistu savienības priekšsēdētāja Indra Riše stāsta, ka sešu latviešu komponistu – Gundegas Šmites, Santas Bušs, Santas Ratnieces, Andra Dzenīša, Sabīnes Ķezberes – darbi tiks nosūtīti Starptautiskās laikmetīgās mūzikas biedrības (ISCM) festivāla starptautiskajai atlasei. Bet 2017. gada pavasarī notiks starptautiskā laikmetīgās mūzikas festivāla “Worldmusicdays” kompozīciju konkursa nacionālā atlase, izvēloties sešus darbus, kurus Latvija pieteiks Pasaules mūzikas dienām 2018. gadā, kas notiks Dienvidāfrikā.
VIEDOKLIS
Komponists Georgs Pelēcis: “Jaunais koncerts klavierēm ar orķestri, kas pirmatskaņojumu piedzīvos 17. februārī Lielajā ģildē, ir mazliet neparasts man pašam tādā ziņā, ka tik apjomīgu un izvērstu darbu man nav bijis daudz. Ir radīts krietns skaits partitūru kamersastāviem, diezgan daudz tos spēlējusi “Kremerata Baltica” un citi kamerorķestri. Bet jaunais skaņdarbs ir sešās daļās, ilgst apmēram 45 minūtes, un tā ir vesela koncerta daļa. Gribējās, lai viens skaņdarbs būtu radīts klavierēm un lielajam simfoniskajam orķestrim. Tā gan ir riskanta ideja, jo diezgan grūti tikt pie lielā orķestra – tas ir noslogots un plāno savu darbu vairākas sezonas uz priekšu. Gaidīju gandrīz trīs gadus. Kad partitūra bija gatava, vispirms to aizgāju parādīt pianistam Vestardam Šimkum, kurš paklausījies bija ar mieru būt solists šajā projektā, tad ar lielām cerībām devos pie orķestra direkcijas. Tā nu sagadījies, ka “Klavierkoncerta” pirmatskaņojums, kas atklās manas 70. dzimšanas dienas gadu, būs pirmais sarīkojums koncertu žanrā.”
