Rudens pusē pirmizrādi piedzīvos programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” tapusī dokumentālā filma “Ievainotais jātnieks” (scenārija autore, režisore un producente Ilona Brūvere, operatore Elīna Bandēna, komponists Ēriks Ešenvalds, mākslinieks Artis Rutks, “Kinolats”), kurā ar spēles elementiem sekots līdzi tēlnieka Kārļa Zāles (atveido Imants Strads) dzīves notikumiem.
Rudens pusē pirmizrādi piedzīvos programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” tapusī dokumentālā filma “Ievainotais jātnieks” (scenārija autore, režisore un producente Ilona Brūvere, operatore Elīna Bandēna, komponists Ēriks Ešenvalds, mākslinieks Artis Rutks, “Kinolats”), kurā ar spēles elementiem sekots līdzi tēlnieka Kārļa Zāles (atveido Imants Strads) dzīves notikumiem.
Publicitātes foto

NEMATERIĀLAIS MANTOJUMS: piesaki savas vērtības 1


Liels izaicinājums būs ar praktiskiem atbalsta mehānismiem iedzīvināt 2016. gada 1. decembrī spēkā stājušos Nemateriālā kultūras mantojuma likumu, kura mērķis ir saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm nemateriālo kultūras mantojumu kā Latvijas kultūras savdabību un daudzveidību apliecinošu resursu. Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte stāsta, ka paredzēts izveidot nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma – sabiedrībā atzītu vērtību – sarakstu, kam pieteikšanās tiks izsludināta janvāra pirmajā pusē. Jau tradicionāli pavasarī notiks nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas pasākums “Satiec savu meistaru!”, kam meistari aicināti pieteikties līdz 6. februārim.

Reklāma
Reklāma

VIEDOKLIS

Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Lasīt citas ziņas
Tradicionālās kultūras biedrības “Aprika” valdes priekšsēdētāja Māra Mellēna: “Tikko pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums ir vairāk nekā desmit gadu darbs, Latvijas labā griba pievienoties UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma konvencijai, kas tika akceptēta 2003. gadā. Tā pievērš uzmanību tieši cilvēkam kā tradīcijas nesējam mūsdienu kultūras kontekstā. Tikko, piemēram, dzīvojām Ziemassvētku un jaunā gada sagaidīšanas sajūtās. Bet kāds ir to tradīciju kopums, kas veidojies katrā dzimtā, satiekoties dažādiem etnosiem vai pieredzei, kristīgai tradīcijai ar pirmskristīgo? Likums rosina pievērst uzmanību tam, kā sabiedrība sevi apzinās un kā iezīmē īpašo lokālo tradīciju, un tad nāk jautājums – kāda ir valstiskā tradīcija? Ikviena novada cilvēki tiek aicināti sajust un pieteikt savas vērtības nacionālajā sarakstā, lai tās iegūtu valstisku atzinību.”
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.