Sola lielākas algas 6
Ar ko PIKC būs labāki par “parastām” mūzikas un mākslas skolām? Vai pietiks ar “smalkāku” nosaukumu un vienreizēju ES fondu ieguldījumu, lai līmenis tiešām būtu augstāks? Ja naudu ieguldīs tikai būvniecībā un aprīkojuma iepirkumos, bet netiks uzlabots izglītības saturs kā tāds, uzlabojumus kultūrizglītībā neizdosies sasniegt.
Gan ministre, gan skolu direktori apgalvo, ka viens no lielākajiem kultūrizglītības iestāžu ieguvumiem iegūts, jau esot ceļā uz PIKC statusu. Proti, skolām jāizstrādā attīstības stratēģija. Tās tapšanas laikā skolas izvērtē savu nākotni, attīstības scenārijus, ceļus, pa kuriem doties tālāk. Pat A. Grigalis uzsver, ka “uz PIKC statusu gājām ne jau naudas dēļ”. Būtiski, ka skolas cenšas īstenotās izglītības programmas vairāk saskaņot ar darba tirgus prasībām. PIKC statusā nonākot, tās arī pievērsīs vēl lielāku uzmanību pedagogu tālākizglītībai un metodiskajam darbam. Turklāt PIKC no valsts budžeta saņemšot lielāku finansējumu nekā citas KM pakļautībā esošās vidusskolas. D. Melbārde sola: PIKC būs papildfinansējums skolotāju algām un arī metodiskā darba apmaksai.
Svarīgs un pa daļai neatbildēts ir jautājums, kas notiks ar skolām, kuras nepiekrita apvienoties un negūs PIKC statusu? Vai, piemēram, “Dārziņi” un “Mediņi” ar laiku zaudēs prestižu un piedāvās mazāk kvalitatīvu izglītību nekā PIKC?
D. Melbārde skaidru nākotnes vīziju neiezīmē, vien saka: “Tā bija šo skolu pašu izvēle – nepiedalīties šajā procesā. Tomēr savu iespēju robežās KM arī turpmāk tās atbalstīs.”
