Puse Ventspilij, puse citiem 6
Burkāns, kas licis skolām apvienoties pat tad, ja tām vēl nepadodas sadarbība ar nākamajiem kolēģiem, ir iespēja saņemt ES struktūrfondu finansējumu, kas pienāksies tikai PIKC. Topošajiem PIKC bija jāiesniedz attīstības stratēģijas, kurās jānorāda arī, ko tās vēlētos uzlabot savā infrastruktūrā vai aprīkojumā un cik liels finansējums tam būtu nepieciešams. Skolu iesniegtais pieprasījums sasniedzis 39 miljonus eiro, bet kultūrizglītības iestādēm piešķirami tikai 23 miljoni eiro. Turklāt paredzams, ka 10 miljonus eiro saņems Ventspils mūzikas vidusskola. Tāpēc pārējām septiņām skolām visām kopā tiks tikai nedaudz vairāk nekā puse no šīs summas.
Kāpēc tik nevienmērīgs naudas sadalījums? Sākotnēji tika solīts, ka PIKC finansējums no struktūrfondiem būs atbilstošs audzēkņu skaitam. LNKC direktores vietniece kultūrizglītības jautājumos Dace Ziemele atgādina, ka VMV faktiski nav telpu. Tā šobrīd izmētāta pa piecām dažādām kultūrizglītībai nepiemērotām ēkām. Piemēram, lai nokļūtu mācību telpā, jāiziet teju caur veikalu. Ventspils mūzikas vidusskolas direktors Andris Grigalis stāsta, ka patlaban izmantotajās telpās ir arī ļoti laba skaņu caurlaidība. Piemēram, ja vienā stāvā vingrinās sitaminstrumentālisti, troksnis ir tāds, ka citiem nav iespējams strādāt.
Tomēr, ja vienai skolai piešķir 10 miljonus, bet citai tikai pusmiljonu, vai esošie un topošie PIKC nejutīsies pievilti? LNKC speciālisti atbild: vismaz daļa skolu saņems tieši to, ko prasīja. B. Beinaroviča un D. Ziemele gan norāda: dot tik lielu pīrāga daļu tieši Ventspilij bijis politisks lēmums. Tāpēc jautāju kultūras ministrei, vai tiešām nebija iespējams citā veidā risināt VMV telpu problēmas? Viņa skaidro: ir meklēti citi varianti, taču piemēroti nav rasti. Būtiski, ka topošajiem mūziķiem neder jebkuras telpas. Tāpat jāņem vērā, ka VMV specializējas arī skaņu un gaismu operatoru apmācībā, kuru trūkst visā Baltijas reģionā. Arī šādu izglītības programmu īstenošanai nepieciešamas specifiskas telpas. Bet vai jaunu ēku mūzikas skolai nebūtu iespējams uzbūvēt lētāk, ja šajā ēkā nebūtu arī reģionālas koncertzāles? Ministre apgalvo, ka desmit miljoni paredzēti tikai skolas “darba telpām”. Koncertzālei finansējumu gādāšot pašvaldība. “Arī Liepājā un Cēsīs koncertzāļu ēkas līdzfinansēšanā piedalījās valsts. Tur koncertzāles ēku tāpat izmanto arī mūzikas vidusskolas. Te ir tāda pati shēma,” skaidro ministre. “VMV kopumā ir 500 audzēkņu (profesionālās vidējās izglītības programmās mācās 91, bet profesionālās ievirzes programmās – 385 izglītojamie. – I. K.). Uz tādu audzēkņu skaitu 10 miljoni nav daudz.”
LNKC arī uzsver: minētās summas ir tikai iezīmētas; tas ir indikatīvais, nevis jau piešķirtais finansējums.
Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas (AKCMV) direktora vietniece Ilze Vadze spriež: kopš Cēsīs skolotie mūziķi var izmantot koncertzāli, mācību process kļuvis jēgpilnāks. Turklāt koncertzālē notiek koncerti un topošos mūziķus tajos ielaiž “ar atvieglotiem noteikumiem”. A. Grigalis teic: skola jau tagad ir Ziemeļkurzemes reģionālais metodiskais centrs un rīko skolēnu konkursus. Tad nu jāīrē telpas teātra namā “Jūras vārti”, kas nav sevišķi piemērotas akadēmiskai muzicēšanai. A. Līdaks gan par kolēģu argumentiem pajoko: vai tiešām arī baletskola var prasīt, lai tai uzbūvē teātri?
