Vai pietiek ar laimes sajūtu? 0
Inga Goldberga, Daugavpils pilsētas Domes izpilddirektore:
Līga un Svjatoslavs ir atgriezušies uz Krāslavu, lai te savā dzimtajā vietā strādātu, mācītos un realizētu savus sapņus. Jauna, izglītota, pozitīva un apņēmīga ģimene. Tas nav nejaušs solis, pabeigtas mācības Lielbritānijā, izbaudīta dzīve Rīgā un pieņemts apzināts lēmums.
Viņi nav vienīgie, kas dažu pēdējo gadu laikā spēruši šo Latvijā nepopulāro soli.
Ar nožēlu jāatzīst, ka par veiksminiekiem mūsu valstī tiek uzskatīti tie, kas valsti pametuši vai palikuši uz dzīvi Rīgā. Lai gan atbildīgajās iestādēs valda uzskats, ka nedrīkst par situāciju spriest pēc atsevišķiem gadījumiem, es tomēr atļaušos to darīt.
Pirmo reizi pēdējo divdesmit piecu gadu laikā tik daudz jauniešu apzināti izvēlas uzsākt savu pastāvīgo dzīvi reģionā. Atļaušos prognozēt, ja pārmaiņas nepanāksim šobrīd, tad vēl pēc divdesmit pieciem gadiem būs jau stipri par vēlu.
Kas jauniešus sagaida Latvijas reģionos, kuros ar mērķi līdzsvarot valstu attīstību iepriekšējā septiņgadē kopā ieguldīti 4,53 miljardi eiro un 2014. – 2020. gada periodā Latvijai no ES kohēzijas finansējuma paredzēti 4,4 miljardi eiro.
Svjatoslavam ir inženiera grāds un viss, kas nepieciešams bez nelielas darba telpas, ir labs interneta savienojums. Statistika rāda, ka pēc interneta pieslēgumu vidējā ātruma Latvija ir pirmajā vietā Eiropā un otrā pasaulē. Labi gan, ka jaunieši nav izvēlējušies dzīvot lauku teritorijā, tur visticamāk interneta nebūtu un tuvāk pierobežai arī mobilie sakari būtu ļoti ierobežoti.
Līga savas studijas turpina Daugavpils Universitātē un paralēli apgūst vecāku amatu. Darba meklējumi šiem jauniešiem nebija aktuālākais jautājums, bet savs mājoklis gan. Esošā valdība savā darbības deklarācijā solīja sakārtot šo jomu, bet tā arī to līdz galam nenoveda.
Līdz ar to pašvaldības sniegt šiem jauniešiem atbalstu mājokļa piešķiršanā, pastāvošās likumdošanas ietvaros, nevar. Atliek ALTUM atbalsts pirmā mājokļa iegādei, kas izrādījās neīstenojams daudzu ierobežojošu nosacījumu dēļ.
Šie jaunieši visticamāk nedosies ārpus Latvijas labākas dzīves meklējumos un viņu dēļ nevajadzēs izstrādāt reemigrācijas pasākumu plānus, bet cik daudzi, saskaroties ar iepriekšminēto, tieši tā arī rīkojas.
Ņemot vērā, ka Līgai un Svjatoslavam tā arī neizdevās izmantot kohēzijas politikas ieviešanas rezultātā radītos labumus un valdības atbalsta programmām viņi nekvalificējas, atliek domāt, ka viņu lēmums atgriezties uz dzimto Krāslavu ir saistīts tikai ar statistiku – 93,3% nesen novada domes aptaujāto Krāslaviešu jūtas laimīgi, dzīvojot savā novadā.
Atbildīga rīcības politika būtu tad, ja mēs vispirms parūpētos, lai iedzīvotāji nedodas ārpus Latvijas un tikai pēc tam pieliekam daudzkārt lielākas pūles, lai viņus atgrieztu.
Īpaši skaļi tika pieteikts VARAM vadītais reemigrācijas koordinatora pilotprojekts, pēc tam , kad Ekonomikas ministrija atzina, ka reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.-2016.gadam ir izgāzies.
Valsts šobrīd piedāvā koordinatoru atbalstu, pārējais ir atkarīgs no pašvaldību politiskās gribas, iespējām un tā ietvara, ko šobrīd atļauj likumdošana. Arī Daugavpils pilsētas darba grupa izstrādājusi priekšlikumus reemigracijas atbalstam, cerot tā vismaz nedaudz apturēt straujo iedzīvotāju skaita kritumu.
Pasākumu klāstā ir nekustamā īpašuma nodokļa atlaides piemērošana vienam nekustamajam īpašumam, vienreizējs atgriešanās pabalsts un vienreizējs atbalsts pārcelšanās izdevumiem, latviešu valodas apguves kursu organizēšana, psihologa, karjeras konsultanta pakalpojumi un iespējas piedalīties uzņēmējdarbības grantu programmā. Stipri par maz, bet ievērojami, lai parādītu attieksmi.
Ir jābūt atbalstam reemigrācijas veicināšanai, bet negribētos, lai jaunieši ir spiesti doties ārpus Latvijas, lai tikai tā saņemtu atbalstu ko nesaņem esot Latvijā.
Katrs no mums vēlas būt laimīgs un realizēt sevi savā dzimtajā vietā un katrs no mums var to ietekmēt dodoties uz Saeimas velēšanām 6.oktobrī. Izvēloties 9. sarakstu “ Saskaņu” jūs atbalstīsiet pārmaiņas!
